ceturtdiena, 2010. gada 30. decembris

cepures un zaķu zābaciņi hats and rabbit booties

Pirmo cepurīti pabeidzu jau pirms laba laika un tā tiek valkāta, otra tūlīt, tūlīt būs gatava.
Izmantoju "Troickaja prjaža" 100% vilnu "Snezhinka" dubultu pavedienu un adīju ar 4 1/2 mm adāmadatām.  Adīju vienu lielu gabalu, kur attiecīgi salokot un sašujot iznāca dubultbieza cepure. Maliņu ap seju apadīju ar vienkārtīgu pavedienu un 2 mm zeķu adatām. Kā rotājumu uztamborēju puķes un sašuvu pērlītes. Cepures pamatīgas - uz katru iztērēju 250g dzijas. Bet pašai prieks par padarīto - biezas un siltas. Nopirktā tādas būtu grūti - piedāvājumā pārsvarā ir akrila vienkārtīgas. Analogas nemaz neesmu redzējusi. Pasūtīt adītājai neredzu jēgu, jo pietiekami vienkārši ir pašai noadīt.

I've finished the first hat some time ago and it is being worn for a couple of weeks. The second one is to be finished at any moment now.
I used 100% woolen yarn 'Snezinka' by 'Troickaja prjaza' - from 2 skeins simultaneously to get the necessary thickness of the yarn, knitted with 4 1/2 mm needles. I knitted one big piece then folded and stitched it to form a hat. The trim around the face I knitted with single thread and used  2mm sock needles. I decided to embellish the hats with crocheted flowers and beads. I am happy about the result - the hats are double layered and very warm - it took 250g of wool per each hat. It would be easy to buy such a hats - the most of what is available at the stores are single layer acrylic hats. I haven't even seen any equivalent to mine. And for me there would not be any sense in paying to someone to knit them for me, since I could easily to do it by myself.

Nākamais uzdevums šī gada nogalei bija sarūpēt bērniem zaķu tērpus svētku pasākumam dārziņā. Tērpi jau paši par sevi nekas pārāk darbietilpīgs nebija - ausis, t-krekli ar burkāna aplikācijām, mākslīgās kažokādas svārciņi ar dzijas bumbuļiem kā ļipām. Man pašai vislielākais prieks bija par zaķu zābaciņiem, kurus pagatavoju no auduma atgriezumiem. Un vēl lielāks prieks par to, kā novērsu tiem slīdēšanas problēmu. Sākumā domāju atrast speciālo pretslīdēšanas materiālu, kas it kā esot nopērkams tūbiņās - uzspied pāris punktiņus un ir ok. Veicot nelielu tirgus izpēti sapratu, ka jā - tādi ir, maksā trīsarpus latus, bet tā gluži vienkārši ieiet veikalā un nopirkt man neizdevās. Nebija laika pasūtīt internetā. Ierunājās merkantīlā saprāta balss - pāris pilieni silikona man izmaksās n-tās reizes dārgāk nekā praktiski bezmaksas zābaciņi, kurus sašuvu no atgriezumiem. Par trīsarpus latiem es labāk nopērku, piemēram, dziju. Vai mandeles. Tā nu paņēmu saimniecības gumijas (paciņa ar 100gab maksā ap 40 santīmiem) un skatoties ziņas uzšuvu pretslīdēšanas punktiņus.

There was one more task for the end of this year. To provide my kids with rabbit costumes for the Christmas party at their daycare. The costumes did not require much job - ears, white t-shirts with a carrot applique, faux fur skirt with woolen pompons as tails. What I am proud about are the rabbit booties I managed to make from the scratch materials. There remained one problem - they were extremely slippery. At first I wanted to buy a silicone anti-slippery gum that could be put on the feet of the booties. But I could not find the at the sewing supplies shops. I found out they may be ordered via internet - but I had no time to wait for them to be delivered. And then I started to think about price - was it reasonable to pay ~7USD for those silicone dots if the booties themselves cost me almost nothing? I'd better by some more knitting wool for that money. Or almonds. So I took cheap rubber bands (less than 1$ for a 100pcs), a needle and a thread and made those anti slippery dots by myself while watching the TV news program.

pirmdiena, 2010. gada 13. decembris

Valriekstu maize Walnut bread

Turpinot savu maizes piedzīvojumu izmēģināju jaunu recepti un tā izrādījās vienkārši neiedomājami garšīga. Šī maize ir ēdiens pati par sevi. Tātad - valriekstu maize. Starp dažādām darbībām šīs maizes cepšanā ir noteikti stundu intervāli, tomēr tie ir pietiekami elastīgi, lai tos varētu piemērot atšķirīgām situācijām un iespējām. Jāsāk ar ierauga barošanu - starp katru no trim barošanas reizēm ir 4-6 stundu intervāls. Tātad ieraugu var pabarot 12-18stundu laika periodā. No pēdējās barošanas līdz mīklas gatavošanai ir 8-12 optimālais intervāls, bet 8-15 pieļaujamais intervāls. Atkal ir iespējams izrēķināt, cikos sākt barot ieraugu, lai vajadzīgajā laikā tas būtu gatavs mīklai. Par ierauga barošanu jau uzrakstīju, to neatkārtošu, bet sākšu ar pašu maizi. Produktu daudzums dots diviem nelielas karašas izmēra kukulīšiem.

As I continued my bread adventure I tried another recipe, that proved to be a tremendous success - the walnut bread. It was a meal itself! Baking with starter is really a flexible thing since the time spans between various steps starting from the starter feeding and resulting in freshly baked loaves may be adjusted. Feeding of the starter 3 times a day can be done with 4-6 hour intervals, so you can complete it during 12-18 hours. One has to start making a dough 8-12 hours after the last feeding - that's optimum time, but it is possible to stretch it to 15 hours after the last feeding. And the recipe itself also allows one to adjust. I will not repeat starter feeding which I described in previous posts, so I will start with the starter already fed. The amounts given in this recipe is for two medium loaves.

1.posms -
196g ūdens
84g ierauga
1 ēd.k. piena
1/2 ēd.k. miežu iesala ekstrakta
112 g pilngradu miltu (man tādu nebija, tāpēc es attiecīgo daudzumu kviešu pārslu samalu blenderī miltos)
50g rudzu miltu
1/8 tk sāls

Visu rūpīgi samaisa, iznāk tāda putras konsistences un izskata masa, kuru apsedz ar vāku vai šķīvi, vai pārtikas plēvi (ar dvieli ir par maz) un atstāj istabas temperatūrā uz 5 stundām.
Pēc tam, ja vēlas, apskata un liek ledusskapī uz 8 līdz 12 stundām.


1st step -
196g water
84g starter
1 tb.sp..milk
1/2 tb.sp. barley malt extract
112 g wholewheat flour (since I did not have them, I replaced them with rolled wheat ground in my blender into flour)
50g rye flour
1/8 t.s.salt

Mix it all together and it should look like a porridge. Cover with a lid, or plate or plastic wrap and leave in a room temperature for 5 hours. Then check and put (covered) into the fridge for 8-12 hours.




2.posms
"putra" no ledusskapja
200g valriekstu pusītes
84g ūdens
1/2 tk. cukura
310g kviešu miltu
1,5 tk sāls
1 ēd k valriekstu eļļas (var izmantot arī citu eļļu, tikai maize tad būs mazāk aromātiska).

2nd step

'porridge' from the fridge
200g walnut halves
84g water
1/2 t.sp sugar
310g wheat flour
1,5 t sp salt
1 tb. sp. walnut oil (if you use another oil the bread would not be spoiled, it will just have some less flavour)

Līdz 200 grādiem uzkarsētā cepeškrāsnī kādas minūtes apcep valriekstu pusītes - tiklīdz ir nedaudz par daudz, tā maize jau var teikt ir sabojāta. Nepieļaut apdegšanu - tikai nedaudz dzeltenīgu toni, lai valrieksti "izdod" aromātu. Noliek riekstus atdzesēties.
"Putrai" pievienot ūdeni, cukuru un miltus un kārtīgi samaisa. Noliek uz 20min atpūsties. Piemaisa sāli, tad eļļu un visbeidzot valriekstus. Tad kādu brīdi izmīca, līdz mīkla ir viendabīga. Atkal pārsedz un liek ledusskapī uz 8-12 stundām.

Lightly toast the walnuts in an oven preheated to 200 C degrees, do not allow them to burn - just 5 minutes until yellow golden and aromatic. Remove from oven and let them cool.
Mix together the 'porridge', water, sugar and flour. Let it rest for 20 minutes. Add salt, then oil and finally the walnuts. Mix them to be incorporated evenly. Then knead the dough for some time. Put in a bowl, cover and put in a fridge for 8-12 hours.
 
3.posms

Izņem mīklu no ledusskapja un ļauj istabas temperatūrā atsilt, aptuveni 2 stundas. Sadala mīklu divās daļās, izveido apaļus kukulīšus un iegriež tajos strīpiņas vai sabaksta punktiņus - lai maize cepšanās laikā palielinoties apmēros nesalūztu. Pirms cepšanas es izsmidzinu līdz 270grādiem uzkarsēto krāsni ar ūdeni, tā lai tā būtu pilna ar tvaikiem un ātri aizveru durtiņas. Pēc brītiņa ātri iestumju iekšā pannu ar kukulīšiem. Pirmo 5 cepšanās minūšu laikā vel 2 reizes izsmidzinu krāsni ar ūdeni. Šo numuru katrs var atkārtot/neatkārtot pēc vēlēšanās. Manā cepeškrāsnī tas dod labāku mitrumu un labāku cepšanos. Pēc 10 min nogriežu temperatūru uz 200 grādiem. Ja vēlas, pēc 20 minūtēm var kukulīšus izņemt un apgriezt otrādi, lai abas puses vienādāk izcepas, bet var to arī nedarīt un cept aptuveni 40-45 minūtes. Cepšanās laiks dažādās krāsnīs var būt dažāds.

3rd step
Remove dough from the refrigerator and leave in room temperature for 2 hours. Preheat oven to 270 C degrees. Make two loaves and make some cuts to their surface to enable expanding during the baking. Spritz the preheated oven with water and close the door. Then open the door and quickly put in the loaves. During the first 5 minutes of baking I spritz the oven 2 more times. You can choose whether you would do that or not. After 10 minutes reduce the heat to 200 C degrees. Bake for 40-45 minutes. If you wish you can rotate the loaves after 20 minutes of baking to ensure they bake evenly.



Kā jau rakstīju - šī maizīte ir ēdiens pati par sevi - īsts gardēžu ēdiens!

As I wrote - this bread is a meal itself - for a gourmand!

otrdiena, 2010. gada 30. novembris

Ierauga rēķini Calculating the starter

Kopš cepu maizīti no ierauga esmu absolūtā sajūsmā gan par maizi, gan par pašu gatavošanas procesu. Izņemot vienu lietu - miltu patēriņu. Iznāk tērēt ļoti daudz miltu un lielāko daļu izaudzētā ierauga izliet. Kamēr visu manu uzmanību aizņēma maizes gatavošanas procesa apgūšana, mazliet baidījos eksperimentēt ar pašu ieraugu. Tomēr tagad saņēmu drosmi. Ledusskapī ir rezerves ierauga porcija, ja nu kas noiet greizi. Tātad esmu droša ķerties pie aprēķiniem un darbiem - izaudzēt tieši tik lielu ierauga porciju, cik nepieciešams konkrētajai maizes mīklai, plus ko atstāt ledusskapī uz nākamo reizi.

Since I've been baking the bread from sourdough starter I was absolutely happy about both the bread itself and the bread making process. Except one thing - waste of flour. There is really significant amounts of flour wasted as the major part of the grown starter has to be discarded. While all my attention was focused on acquiring at least the basic bread making skills, I have been a bit scarred to experiment with the starter. Now I've finally decided to calculate and to grow only the amount of starter I need for the specific bread recipe I'm going to bake (plus the amount to be stored in the fridge for the next time). I've placed an additional amount in the fridge to be on the safe side in case my experiment fails.

Tātad aprēķini man šādi - šoreiz gribu izmēģināt jaunu recepti, līdz šim cepu pamatrecepti, nu pienācis laiks jaunai. Diviem nelieliem karašas izmēra klaipiņiem būs nepieciešams ~84g ierauga. Plus ~ 300g ko likt ledusskapī nākamajai reizei, tātad kopā ~384g. Ja pievienoju sastāvdaļas tādos daudzumos, kā rakstīju iepriekš, tad rezultātā iznāk ~800g ierauga. Daudz par daudz. Vajadzīgajam daudzumam proporcijas izrēķināju šādi:
1.barošana     ~60g ieraugs
                     ~20g miltu
                     ~28g ūdens
2.barošana    ~56g ūdens
                     ~40g miltu
3.barošana    ~110g ūdens
                    ~ 80g miltu

Mīklu var gatavot ~ 12 stundas pēc 3.barošanas (bet ne ātrāk kā 8 stundas un ne vālāk kā 15stundas pēc tās)

Now I'm going to try a new recipe of bread. For to round, medium size loaves I would need ~84g of the starter (plus ~300g to be put into fridge for the next time). So, there are ~384g of starter to be grown. My calculation are the following:
1st feeding     ~60g starter
                     ~20g flour
                     ~28g water
2nd feeding    ~56g water
                     ~40g flour
3rd feeding    ~110gwater
                    ~ 80g flour

The dough can be made ~12 hours after the third feeding (no sooner than 8 hours nor later than 15 hours after the third feeding.)

pirmdiena, 2010. gada 29. novembris

Turpinu adīt un... atkal zilonis Knitting and... an elefant again

Šorīt daudzviet Latvijā pārsniegts aukstuma rekords šai dienai. Pie mana loga septiņos no rīta bija -15 C. Un tagad joprojām -10 C. Tomēr spīd saulīte un ir zilas, zilas debesis. Neticami, ka divus gadus pēc kārtas var būt tik "pareiza" ziema - bet varbūt ir vērts noticēt un ziema arī šogad būs tāda, kādai ziemai jābūt.

The cold temperature records have been beaten in many places in Latvia for today. There was -15 C this morning in Riga. And there is still -10C now. It is not easy to believe that a winter can be so 'correctly wintery two years in a row - however maybe it is worth to believe so and it will really be like it should - cold and with much snow.

Pielāgojoties gadalaikam man šobrīd sāk ziedēt ziemassvētku kaktuss - arī no Depo nocenoto puķu plaukta. Nu jau otro gadu dzīvo pie manis un zied.

Turpinu adīt bērniem cepures - nu jau vienu uzadīju, atliek vien pareizi salocīt, sašūt un veikt apdari.
I continue to work on my kids hats, the first one is finished, I still need to fold it correctly, to stitch together and to add some final touches.

Un mani turpina vajāt ziloņi, šoreiz tie ir milzu segu izskatā. Nopirkām siltas siltas aitu vilnas segas pieklājīgā izmērā - 240x210 cm. Aktuāls kļuva jautājums, kur tām ņemt pārvalkus. Mans pragmatiskais prāts secināja, ka materiāla izmaksas un darba (ne)sarežģītība nav samērojama ar šādu pārvalku cenām veikalos. Ja kokvilnas satīna audumu Mežrozes veikalā esmu iepirkusi par 70 santīmiem metrā, protu izrēķināt un nomērīt taisnstūra auduma gabalus un pie tam esmu spējīga nošūt taisnas vīles - tad kāpēc man pārmaksāt? Ietaupītajai naudai varu atrast daudz derīgāku pielietojumu. Kad šis jautājums bija izlemts, tad bija jāsāk pierādīt, ka ne jau velti augstkolā valsts budžeta naudu tērēju un augstāko matemātiku mācījos - bija jāizrēķina, kā uzšūt pārvalkus no 150cm plata auduma, ar pēc iespējas mazākiem atgriezumiem. Atradu bezatgriezumu variantu. Pārvalkam katrā pusē vidū būs nesagriezta auduma josla (150cm plata), tātad 2 veseli gabali pa 250cm, bet trešo 250cm garo joslu sagriezu uz pusēm divos 75x250 cm gabalos un katru šo gabalu pārlocītu pa garāko malu, piešūšu pie vidusgabaliem. Ķeros pie darba.

And there are elephants again in my life. This time they are in a form of huge blankets.(240x210 cm) and their coverings. We bought very warm blankets stuffed with sheep wool and I need to find coverings for them. When I evaluated the price of the fabric I need (0.70 LVL for one meter) and the (un)skillfulness that is necessary for stitching together some rectangles - I decided to make them by myself. I'd rather spend the saved money for something useful in my household. so I calculated how to cut the 150cm wide fabric to make coverings and I am going to work now.

svētdiena, 2010. gada 28. novembris

Silta zupa aukstai dienai Warm soup for a cold day

Priecājos par ziemu, kas šogad sākusies balta un ar īsti ziemīgu aukstumu. Ziemas gaiss smaržo īpaši! Pat pilsētā, ir vietas un brīži, kad īpašo ziemas gaisa smaržu nenomāc mašīnu dūmu smaka. Un uz parasti tumšo un pelēcīgo novembra dienu fona īpaši izceļas pa kādam saulainam brīdim. Tā nu šodien gāju uz tirgu lēnā pastaigas solī, izbaudot ziemas baltumu, spirgtumu, pa brīdm kādu malkas dūmu smaržu un spožu sauli...
Atnākot no tirgus izvārīju īstu ziemas zupu - visas tās sastāvdaļas iespējams izaudzēt tepat uz vietas. Vismaz es tā ceru - tā kā man nav pieredzes zemes apsaimniekošanā, tad prātoju par sarkanajām lēcām - vai tās pie mums var vai nevar izaudzēt? Iespējams, ka tradicionāli nav tās audzēt, tomēr iespējams noteikti tas ir.
Nu tātad, zupas recepte 4-5 porcijām

1 neliela sarkanā biete
2 vidēji burkāni
1glāze sarkano vai dzelteno lēcu
4 vidēji kartupeļi
garšvielas, zaļumi, krējums, sāls - pēc vēlēšanās

Burkānus un bieti nomizo un sarīvē uz rupjas rīves, liek ūdenī vārīties kopā ar lēcām. Kad gandrīz gatavs, pieliek kubiņos sagrieztu kartupeli. Kad gatavs, pieliek sāli, garšvielas, zālumus, krējumu pēc vēlēšanās.

I am really happy that winter has come - as white and cold as it should be. And I really enjoy the special smell of winter's air. Even in the city there are places and times when one can smell this special aroma of crisp winter day. I took a walk to the market today and came back with local produce for some soup. Here is the recipe for 4-5 servings - 


1 small beetroot
2 medium carrots
1 cup red or yellow lentils
4 medium potatoes
salt, herbs, sour cream - upon your choice


Peel and shred carrots and a beetroot on a coarse grater and put into water together with the lentils, bring to a boil and boil on medium heat. When almost boiled, add cubed potatoes. Add salt, herbs and sour cream upon your choice before serving.

sestdiena, 2010. gada 13. novembris

Sargājam sevi no saaukstēšanās Let's protect ourselves from colds

Kur vien apkārt skatos, tur redzu nežēlīgu cīņu par klienta naudu - izejot pilsētvidē, virtuālajā vidē, masu saziņas līdzkļos - it visur noris cīņa par to, kur cilvēku pūlis tērēs savus sūri grūti pelnītos latiņus. No statistikas viedokļa, tas ir daudzgalvains pūlis, jeb, pareizāk sakot, bezpersoniski naudas maciņi. Ja tā uzmanīgi pavēro visu, kas izskan ziņās, ko redzam internetā un TV, avīzēs, žurnālos, tīkla vietnēs - ja mēģina paskatīties no malas uz to, tad bieži vien kā īleni lien laukā centieni vienkārši nopelnīt. Tas man uzdzen iekšēju protestu - jo priekš sevis neesmu bezpersonisks naudas maciņš - un tāpēc uzskatu, ka mans pienākums ir domāt ar galvu, un būtībā, apšaubīt visu. Pieņemt tikai to, par ko esmu pārliecināta, nevis vienkārši esmu izlasījusi uz tramvaja sāniem uztrieptā reklāmā. Paranoiski, vai ne? Ne tik ļoti - vienkārši, jāapdomā viss, ko man cenšas ieborēt - vai tiešām ir tā, kā tas tiek pasniegts? Vai tā ir patiesība? Vai tomēr puspatiesība? Ļoti reti ir gadījumi, kad cilvēkiem tiek celti priekšā pilnīgi acīm redzami meli - jo tad tiem neticētu pat tie, kas tic visam, ko raksta avīzēs, ko stāsta Degpunktā un kas pārtikas produkta veselīgumu vērtē pēc tā nosaukuma, zīmējuma uz etiķetes vai krāsas, nevis izlasas maziem burtiņiem rakstīto sastāvu. Šajā brīdī visbiežāk tiek pausta puspatiesība - no konteksta izvilkta skaļa frāze vai kāds viens kliedzošs fakts, kam apkārt apfantazē muļķības un veiksmīgi iebaro bezgalvainajam maciņam - un nokāš naudiņu. Es laikam par to varētu rakstīt bezgalīgi, tomēr šovakar mans mērķis ir padalīties ar dažiem vienkāršiem dabīgiem profilakses līdzekļiem vīrusu un saaukstēšanās atbaidīšanai, vai pat vieglāku to formu ārstēšanai. Jo arī farmācijas bizness ir monstrs, kam ir par maz un par maz, un kas cenšas par pacientiem padarīt pēc iespējas lielākas ļaužu masas. Tāpēc ļoti jāsijā no viņu rupora plūstošā propoganda un jādomā - vai man to vajag? vai tam nav nevēlamas blaknes? vai to var aizstāt ar kaut ko dabīgāku, vienkāršāku? vai lietojot šo viņu produktu un sekojot uz žurnāla vāka uzdrukātai reklāmai es nekļušu jau par pacientu jaunā mērķa grupā un man jau vajadzēs ne tikai pretsaaukstēšanās zāles, bet arī kuņģa zāles, sazin kādu poti, vēlāk vēl tādu sīrupu un šitādas jaukas kapsuliņas....

As I look around I see a struggle among various businesses for customers money - just look at the ads and 'messages' in your town, virtual media, printed media, TV, radio, internet - everywhere you can see someone trying to persuade (blatantly or secretly) you to spend your money earned in hard work. From the statistical point of view we may look like a bunch of brainless purses. I feel I do not like to to be a brainless purse - when I see those half true ads that try to deceive me that I need this or that - I feel rebellious and a bit paranoiac.So I try to evaluate everything that I am going to purchase - do I really need it? Does it involve consequences that may lead me to buy some more totally useless things? Does it have got some harmful side effects that may turn me into a really sick person eventually needing more and more "wonder pills"? can it be replaced by something more natural, more simple, more healthy? etc. This my approach makes me read food labels and ingredient lists (printed in microscopic letters to hide the harmful and poisonous ingredients) and to look for natural and herbal remedies to prevent illnesses and to heal us in cases we are ill.

Šodien padalīšos ar kādu vienkāršu paņēmienu kā tikt vaļā no nelielām iesnām, klepiem, saaukstēšanās - kad īsti vēl slimība nav sākusies, bet šķiet tūlīt tā varētu būt klāt. Protams, brīdinu, ka tas ir bīstami grūtniecēm, bet pārējiem jādomā ar galvu (vai vēl labāk, jāpajautā gudram darkterim) vai viņam/viņai personīgi tas der. Veiksmīgi to pielietoju savām četrgadniecēm meitām. Tātad - silta vanna, kurā ieberu sauju rupjās dabīgās sāls. Bez piedevām, nekādus jodus un fluourus, tikai plika pelēka rupja, mitra sāls. Var arī dabīgo jūras sāli. Un ieleju katliņu ar eikaliptu tēju. Siltais ūdens atver poras, sāls ļoti labi ietekmē ādas stāvokli, izvelk toksīnus. Sālsūdens tvaiki kopā ar eikalipta tējas tvaikiem ir perfekta inhalācija - nokauj visus baciļus. Pēc šādas vannas ļoti svarīgi ir nenosalt, bet kārtīgi noslaucīties, sausu siltu pidžamu mugurā, ieziest pēdas ar terpentīna ziedi, uzvilkt zeķītes un gultā iekšā.

Today I would like to share a bit of my experience in protecting us from colds and viruses and even healing some minor ones. Of course, I must warn that this is dangerous for pregnant women. And any other person must think twice and/or ask some good physician before applying any advice found in internet.
I use this tactics successfully when my four year old daughters seem to have catch some colds - a bit runny nose, some small cough, something that makes me sure they are still not ill but may become ill at any moment. I make for them a warm bath, throw in a handful of salt - coarse, gray, moist natural salt (or sea salt) without any additives, and pour in herbal 'tea' from eucalyptus leaves. After such a bath - dry warm towel, dry warm pajamas, apply some turpentine unguent on feet, put on warm dry socks and go to bed.

trešdiena, 2010. gada 10. novembris

Kā es ieraugu gatavoju How I made a bread starter

Sen jau gribēju uzrakstīt sīkāk par ierauga gatavošanu. Pareizāk to būtu nosaukt par audzēšanu - jo ieraugs ir kaut kas dinamisks un dzīvs, tam ir savi niķi un arī savas labās īpašības. Un kas ir pavisam svarīgi - nav divu vienādu ieraugu! Katrs no tiem ir personība un daži maizes fanāti savus ieraugus pat sauc vārdā (un varbūt uzvārdā arī). Ieraugs satur neskaitāmas baktērijas, kas dzīvo ūdenī, miltos un uz vīnogu miziņām, tāpat arī lido gaisā tajās mājās, kurās tas dzīvo. Tajā ir atrodama unikāla fauna un flora - kas galu galā arī izceptajai maizei piešķir neatkārtojamu smaržu un garšu. Man nekad dzīvē nav izdevies izcept divus identiskas smaržas un garšas, faktūras un tekstūras maizes klapiņus.

Several times I wished to write about making my bread starter. However it would be more accurate to call it 'growing' instead of making because the starter is a living thing, it has got its own whims and fancies as well as its own good qualities. And even more - there are no two identical starters in the whole world! Each of them has got its own personality that makes some bread fanatics to call their starters by name (and perhaps a surname too). The starter contains countless living bacteria, that live in water, flour, on grape skins and that fly around in the premises where the starter has been grown and lives. The unique fauna and flora can be found there - and that gives the brad loaf its unique flavor, taste, finish and texture. It never happened to me that I could bake two loaves of bread with identical flavor.

Savu ieraugu izaudzēju uz miltu, ūdens un ierauga bāzes. Izmntoju -
~500g vīnogu (tās nedrīkst būs smidzinātas ar pesticīdiem un dažādām indēm)
~ 900g ūdens
~ 540g miltu
Rakstu aptuvenus svarus, jo izmantoju parastus virtuves svariņus, kas neizceļas ar ideālu precizitāti.
1.dienā Samaisīju miltus ar ūdeni (jāizmanto koka vai plastmasas karote vai lāpstiņa, keramikas vai stikla trauki). Tad iesēju vīnogas vairākkārt pārlocītā marlē un ar rokām spaidīju virs miltu un ūdens bļodiņas, lai sula tek tajos iekšā. Pēc tam ar izspiesto vīnogu maisiņu apmaisīju visu un atstāju maisiņu iegremdētu mīklā. Izmantoju stikla bļodu un noslēdzu to ar stikla vāku, ietinu pārtikas plēvē un frotē dvielī. 2. un 3.dienā laiku pa laikam pavēru dvieli un palūrēju, kas tur notiek.

I used the following for my brad starter 
~ 500g grapes (organic)
~ 900g water
~ 540g flour
I give approximate measurements, because I used my very ordinary kitchen scale that is not exactly precise. On the 1st day I mixed water with flour in a glass bowl (use wooden or plastic spatula and ceramic or glass bowl). Then I folded something like a sack from a chessecloth, put there grapes and squeezed grape juice into the bowl. Then I swished grape bag through the mixture and pushed it to the bottom and left there. I covered the bowl with its glass lid, wrapped in plastic film and in thich towel. Day 2 and 3 - just unwrapped a bit to peek what's inside.

4.dienā  iemaisīju ~225g ūdens un ~120g miltu, vīnogu maisiņu atstāju turpat. Bļodu ietinu tāpat kā iepriekš.
On a 4th day I added ~ 225g water and ~120g flour. The grape bag should stay in the mixture. The bowl should be wrapped as before.

No 5.-9.dienai reizi dienā pārbaudīju, kas notiek. Ja parādās pelējums, tas uzmanīgi jānoņem un maisījumā jāiemaisa ~225g ūdens un ~120g miltu. Pelējums norāda, ka rauga baktērijas nav līdzsvarā ar citām baktērijām.

Day 5-9 I just checked the starter daily. In case the mold appears, it should be carefully removed and ~225g water and ~120g flour should be added. Mold indicates that some bacteria are out of balance.

10.-14.dienā sāku ierauga barošanu 3x dienā. Tas nepieciešams, lai ieraugs nostabilizētos. Tas gan ir liels miltu patēriņš, jo katras dienas rītā liela daļa ierauga jālej laukā. Ja to nedarīt, tad jārezervē tam vesels baseins. Katru dienu tam ir 3 ēdienreizes.
1.ēdienreize
Katrs rīts jāsāk ar ~ 500g lielu ierauga porciju (pārējais vai nu jālej laukā, vai jāveido ierauga baseins), tai pievieno ~225g ūdens un ~ 155g miltu. Samaisa un atstāj zem vāka vai zem plēves uz 4-6 stundām
2.ēdienreize
Maisījumam pievieno ~450g ūdens un ~310g miltu. Nosedz un atstāj uz 4-6 stundām
3.ēdienreize
Maisījumam pievieno ~900g ūdens un ~620g miltu. Nosedz un atstāj uz 8-12 stundām.
Nākamajā rītā atkal sāk visu no jauna un tā kopā piecas dienas.

Days 10-14. The feeding begins - 3times a day. That is necessary for the starter to mature. It requires much flour waste - since every morning starts with discarding some amount of starter. If all the starter is left - one must prepare a swimming pool to accommodate the fast growing bulk of starter.
So, 3 feedings every day.

1st feeding
Start each morning with ~500g of starter, add to it ~225g water and ~155g of flour. Stir, cover and leave for 4-6 hours.
2nd feeding
Add ~450g water and ~310g flour. Stir, cover and leave for 4-6  hours.
3rd feeding
Add ~900g of water and ~620g of flour. Stir, cover and leave for 8-12 hours.
The next morning start it all over again.

15.dienā var sākt cep. Daļu ierauga ieliek ledusskapī, līdz nakamajai reizie. Tā kā es necepu pārāk lielus apjomums, tad parasti glabāju un baroju pusi no šeit dotajiem apjomiem. Ja ieraugs ledusskapī gulējis mazāk kā nedēļu, tad tam pirms cepšanas nepieciešama 1 barošanas diena, ja ilgāk par nedēļu - tad 3 dienas.

On the day 15 you can bake. Some starter can be stored in a fridge for the next baking. I store and subsequently feed only half of the amounts given above. If the starter has been dormant in the fridge for less than a week, I feed it one day before baking. If more than a week - then 3 days.

otrdiena, 2010. gada 2. novembris

rokdarbi un pilsētdārzniecība crafts and urban gardening

Turpinu strādāt rokdarbus, vairākas lietas vienlaikus - ideju, vēlmju un vajadzību kā vienmēr ir vairāk nekā laika un spēka. Nolēmu paniekoties ar dažādiem tamborētiem motīviem. Lūk, gatava puķe un iesākts taurenis. Tagad aukstajā gadalaikā arī šādus dekoratīvus motīvus gribas tamborēt no pūkainas siltas dzijas. Ja būtu vasara, iespējams, es tos veidotu no vienkrāsaina vai batikota kokvilnas pavediena. Bet tagad tie sēdēs vai nu uz aizkariem, spilveniem, sienas rotājuma vai gultas pārklāja tādi mīksti un pūkaini.
I'm working on several craft projects at a time - there are always more ideas, wishes and needs than time and capability. This time I've decided to play with various crochet motives. Here you can see a flower and beginning of a butterfly. Now, in the cold season I feel I need to make them of warm wool. If there was summer I would have made them of cotton yarn. So now they will sit either on curtains, cushions, wall decor or bedspread warm and fluffy.



Nākamais projekts jau ir praktiskākas dabas - no bildes nevar saprast, kas tas ir, tāpēc pačukstēšu, ka ceru no tā dabūt gatavu siltu, dubultkārtu bērnu cepuri - tādu, kuru velk pāri galvai un kas vienlaikus pilda arī šalles funkcijas. Darba vēl daudz, jo uzadīta tikai cepures oders.
The next craft project is more of the practical nature - as it might be impossible to guess what it is when looking at the picture, so I will tell - I hope it would turn into warm, double-layer children winter hat that functions as a scarf in the same time. There is really much to do yet, this what you see is just an inner layer.

Tas nu par rokdarbiem, bet vēl viena mīļa nodarbe man ir dārzkopība. Cik nu dzīvoklī tas iespējams. Lielākā daļa siltumu mīlošo augu no lodžijas ir pārnesti istabā, un daži no tiem turpina ražas sezonu - kā, piemēram, ķiršu tomātiņi.
That was about crafts. However the gardening is also a favorite activity of mine. Taking into account that I am restricted by the fact I live in a city apartment. Most of the warmth-loving plants have been brought indoors and some of them continue to give harvest - like, for instance, this cherry tomato.
Mēģinu arī kaut cik sevi apgādāt ar zaļo kokteiļu izejvielām. Viens no risinājumiem, kā iegūt tīrus, minerālvielām, mikroelementiem un vitamīniem bagātus zaļumus ziemā ir tos biezi sasēt, izaudzēt 10-15cm garumā un tad likt kokteilī. Tradicionāli to varētu darīt ar kviešu vai auzu dzinumiem. Bet vēl viena šim mērķim noderīga kultūra ir kaņepes. Iesēju tādu nelielu mežiņu, nu ir sadīgušas. Pēc dažām dienām būs liekamas kokteilī.
I'm trying to grow also some supplies for my green smoothies. One way how to get organic and mineral and vitamin rich greens for the smoothies in winter and in a city apartment is to sow them densely, grow 10-15cm high and then cut and blend together with fruits or berries into a healthy, delicious smoothie. Traditionally it would be wheat or oat grass. However there is one more wonderful option - hemp. So I have sown them and now they have sprouted. Only some days to wait till harvest.

Kamēr noņēmos ar ēdamajiem augiem, tikmēr kāds cits, neēdams, man sagādāja patiesu pārsteigumu. Es laiku pa laikam ielūkojos Depo nocenoto augu plauktos meklējot pērles. Reiz atradu pavisam nobeigušos orhideju, bez saknēm, un gandrīz par velti. Mājās tai nogriezu visas nokaltušās un nopuvušās saknes, uztupināju uz mitra orhideju substrāta, noliku siltā gaišā vietā. Tā sāka atkopties, izauga jaunas saknītes, sāka arī augt jaunas lapas. Un tā nu es par to aizmirsu, tikai laiku pa laikam aplēju substrātu lai neiekalst. Un tā, kādā jaukā dienā atradu šo -
While I was busy with edible plants, an inedible one really surprised me. From time to time I go to the discount section of the plant store to see if I might find some 'jewels'. Once I bought almost dead orchid, it cost nearly nothing because its roots where all gone and leaves wrinkled. At home I cut all the deat roots (all the roots!) and put it on a orchid substrate in a glass jar in a warm and well lit place. It got better gradually, the new roots grew and some new leaves appeared and I almost completely forget about it. And one day I found this - 

trešdiena, 2010. gada 20. oktobris

Rokdarbi, ziloņa mazgāšana, ierauga modināšana Crafts, a bath day for an elephant and waking the bread starter

Patiesā darbu secība gan bija - ierauga modināšana, ziloņa mazgāšana un tikai tad rokdarbi. Maize iet uz beigām un jāsāk domāt par nākamo cepienu. Šoreiz mēģināšu nākamo recepti no maizes grāmatas - tai ir nedaudz savādākas sastāvdaļu proporcijas un papildus ieraugam, ūdenim, sālij, eļļai un miltiem vēl arī pilngraudu milti un iesala ekstrakts.Šodien sāku, bet pie maizes tikšu piektdien ap pusdienas laiku. Tā kā ieraugs ir snauduļojis ledusskapī mazāk par nedēļu, tam priekš pamošanās nepieciešama viena diena ar 3 ēdienreizēm - laiks starp ēdienreizēm 4-6 stundas. Sāku šorīt ap deviņiem un lūk, kas man bija vajadzīgs -

The actual sequence of events however was - waking the bread starter, washing an elephant and only then crafts. Since we have eaten almost all the bread I baked last week its time to consider the next lot. This time I'll try the next recipe from the bread book - its ingredients are proportioned slightly differently than previous and it calls for barley malt extract and whole wheat flour additionally to previously required water, starter, flour, vegetable oil and salt. I started today however the bread would be ready on Friday noon. As the starter has had its nap in the fridge for less than a week it needs only one full day of feeding - 3 times a day, and 4-6 hours between each feeding. So I started at 9 a.m.this morning and I needed the following items - 

Virtuves svariņus, ieraugu (burciņā), ūdeni, bļodu ar vāku, miltus. Ieliku mērcēties arī kviešu graudus, jo diedzēju tos un sablenderētus ar ūdeni pievienoju tos mīklai.

Kitchen scale, bread starter (in a glass jar), water, bowl with a lid, flour. There are wheat berries soaking, when they sprout I'll blend them with water and add to the dough.

Nākamais rindas kārtībā bija zilonis - pareizāk sakot ziloņa izmēra istabas augs, kas visu vasaru sēdēja uz lodžijas un pieņēmās zilonīgumā, bet tagad sāka salt un jānes iekšā. Pirms tam aizstiepu līdz vannai un nomazgāju. Tas ir banāns - bija jau diezgan apsalis, tomēr tā kā tas ir nevis koks, bet gan liela zāle, tas ātri tiks uz strīpas. Pirms diviem gada nopirku to Depo nocenotu - jo bija pamatīgi apsalis. Noriskēju, jo gadījumā, ja esošais lapu puduris pat nebūtu atkopies - to viegli var pavairot no saknēm. Tomēr tas atkopās un vairojas arī uz nebēdu. Man nelielu diskomfortu sagādā fakts, ka es nezinu, kas tā par šķirni. Visticamāk jau ka kāds no dekoratīvajiem pundurbanāniem, bet veikala etiķetē bija rakstīts Musa Bananas - kas neizsaka neko. Tik pat labi viņi varēja uzrakstīt Banāns Banānveidīgais. Tagad ticis siltumā cerams, ka ātri atkopsies un piedos man tās dažas liekās nedēļas, kuras noturēju viņu uz lodžijas un neienesu iekšā jau septembra sākumā........

The next on my to do list was an elephant - actually an-elephant-size container plant, that has been sitting on my balcony all the summer and getting any more an-elephant-size. Now its obviously too cold for it, so I somehow took it to the bathroom and washed - it's a banana plant. Although it has suffered a bit from the cold weather it would recover soon since it is not a tree, it's a big grass. I bought it two years ago for a discount price since it was heavily damaged by frost. I was not discouraged by its terrible view because I was sure that even if it would not recover I still would be able to grow new plants from the healthy root system. It recovered.and give new plants from roots all the time. I am a little bit worried about the fact that I do not know what kind of banana is it - it might be one of ornamental dwarf varieties, I think so. The label in the shop said it was 'Musa Bananas' - it does not say anything! Now the plant is in warm room and I hope it likes there and I hope it forgives me that I did not bring it in some weeks earlier, in the beginning of September...

Pēcpusdienā nedaudz laika atradu arī kādam rokdarbam - esmu sašuvusi meitu bērnudārza grupiņai aizkarus un sasēju nesen uztamborētajai šallei bārkstis.
I had some time for crafts in the afternoon - sewed curtains for my daughters' daycare and finished my crocheted shawl.

svētdiena, 2010. gada 17. oktobris

Kārumi Special treats

Šajās dienās esmu saņēmusi dažādus kārumus - gan prātam, gan ēšanai. Pirmā jaukā dāvana bija tieši ēšanai -
I have been presented various treats these days - both for the table and for my mind. The fist special treat was for the table -
Neticami, bet gan šīs vīnogas, gan avenes ir nolasītas tepat pie Rīgas pirms pāris dienām - tātad, ja vien ir kur audzēt, tad gardumus var audzēt āra apstākļos līdz pat oktobra vidum!
Incredible, but both grapes and raspberries have been picked here, near Riga, just a couple of days ago - that means if one has got a place where to grow something, one can grow such delicious berries outdoors even until the middle of October!

Otru gardumu vēderam sagatavoju pati - bildes nav, jo ātri apēdās, bet recepti gan ielikšu.
The second delicious thing I made by myself - and I have not taken a picture because the salad was eaten almost instantly. But here is the recipe, very simple -

Burkānu puravu salāti - samaisa vienādās daļās vārītus rīsus, svaigus mazās skaidiņās rīvētus burkānus, nedaudz puravus ar eļļu, krējumu vai majonēzi un nedaudz sāls. Viss. :)
Carrot - leek salad - mix equal parts of boiled rice and carrots, add some leeks and mix them all together with vegetable oil. sour cream or mayonnaise, add some salt. That's all. :)


Nākamie gardumi domāti prāta iepriecināšanai :) Biju bibliotēkā un paņēmu trīs grāmatas -
The following are the special treats for my mind :) I took three new books from the library -

Pirmā ir Edgars Katajs "Japāna krustām šķērsām". Japāna man kļuva interesanta, kopš izlasīju James Clavell "Shōgun" - un tā ir kļuvusi par vienu no manām mīļākajām grāmatām, kuras pārlasu un pārlasu neskaitāmas reizes. Jo vairāk par to interesējos, jo pretrunīgāka un tomēr arī interesantāka tā man šķiet. Bet E.Katajs priekš manis ir liela autoritāte Japānas lietās - vairāk par viņu šeit.
The first one is Edgars Katajs "Japāna krustām šķērsām" - a book about Japan written by an ethnic latvian who lived, studied and worked in Manchuria, China, during the Japan's occupation there. Later he moved to Soviet Union where he have been working as an interpreter, translator and also a teacher of Japanese and Chinese language and culture. I am fascinated by Japan after reading James Clavell's "Shōgun" - I can read and re-read it without getting bored.

Nākamā ir par ārstniecības augu audzēšanu un izmantošanu ne tikai ārstnieciskiem nolūkiem, bet arī mājsaimniecībā, kosmētikā, kulinārijā. Interesanti tas, ka norādītas augu augšanas apstākļu prasības, tādas kā salcietība, augsnes īpatnības, mitruma prasības un tml. Šobrīd man uz lodžijas vienā kastītē aug pelašķis - ne ziedu ievākšanai, bet gan lapām, jo tā lapas pievienoju saviem zaļajiem kokteiļiem. Iestādīju to pagājušajā gadā un tas puķu kastē, bez jebkādas siltināšanas izdzīvoja mūsu pagājušo bargo ziemu.
The second book is about herbs - Latvian translation of Herbal Bible by Peter McHoy and Pamela Westland. It contains an information regarding not just medical use of herbs, but also about their growing conditions, as well as their use in cooking, home cleaning and cosmetics. I have planted some yarrow in on of my balcony boxes and I use its leaves in my green smoothies. The plant is very hardy, because it survived the last cold winter in that box without any insulation.


Trešā grāmatiņa mani ieinteresēja ar to, ka lielākā daļa tajā esošo recepšu ir veģetāras un vēl katra ir ar nolūku veikt kādu noteiktu uzdevumu organismā. Ja kāda būs sevišķi veiksmīga - padalīšos.
The third book is Latvian translations of Tracy Olgeaty Gensler's Probiotic and Prebiotic Recipes for Health. It's got my attention since most of the recipes there are vegetarian - and with a special purpose each to make a specific impact on once health. If I find something really interesting and successful I will write about it here.

Pats jaukākais vakardienas pārsteigums bija šis -
And the nicest surprise of yesterday was this - 



Šodien jau tas viss ir nokusis un nezinu, kad būs turpinājums, tomēr pirmais sniegs vienmēr dod īpašu sajūtu! Ceru, ka šī ziema būs tik pat skaista un balta kā pagājušā..........
It melted away after some hours and I do not know when it will snow again, however the first snow is something special! I hope the coming winter will be as beautiful and white as the previous one..........

ceturtdiena, 2010. gada 14. oktobris

Maize un burkāni Bread and carrots

Vakar izcepu diezgan lielu krājumu maizes, tas bija mans otrais cepiens no jaunās mīklas un tā bija pamatrecepte. Lūk, kāds izskatījās tikko pabarots ieraugs -
I managed to bake quite a lot of bread yesterday - and that was only the second time I baked with sourdough. And that was only the basic recipe. Here is the picture of starter that has been just fed - 






Nākamreiz, kad cepšu, tad izmēģināšu nākamo recepti no savas maizes grāmatas un tai būs nepieciešamas vēl kādas sastāvdaļas, ne vairs tikai kviešu milti un ūdens (un ar ūdeni blenderēti diedzēti kviešu graudi). 
Next time I bake I will try the next recipe of my bread book and that will call for some additional ingredients not just water and wheat flour (and sprouted wheat grains I mixed with water in a blender)

Maizīte iznāca, lūk, kāda pirmajā reizē -
Here is the bread that came out of my oven the first time I baked with sourdough - 

Un otrajā reizē -
And the second time -

Kopumā esmu priecīga par paveikto. Interesants fakts, ka šāda maize tiešām ir kā ēdiens - tā nav viegla un švammīga, tā ir kā īsts ēdiens. Tās tekstūra un bagātīgā garša dod sāta sajūtu.
I am quite happy with the results of my sourdough baking. It was interesting to note that this bread is like a main course itself, not like usual light spongelike breads. Its rich taste and texture gives a sense of fullness.

Un tagad par burkāniem. Vēl viena svarīga lieta, kas jāņem vērā, ja vēlos ēst to, kas man nāk par labu, ir ne tikai gatavot pašai no pamatproduktiem, bet arī audzēt cik vien iespējams pašai. Tā būtu pilnīga savas pārtikas izsekojamība. Plus vēl man personīgi dārzkopība sagādā milzīgu prieku un es gūstu daudz pozitīvu emociju no paša dārzkopības (un arī gatavošanas) procesa. Tikai - par kādu dārzkopību var runāt dzīvojot pilsētas dzīvoklī??? Tā nu tas ir, ka šobrīd mans dārzs ir palodzes un lodžija. Tomēr priecājos par to pašu un cenšos šīs virsmas apaudzēt ar man patīkamiem un noderīgiem augiem. Šovasar nolēmu paeksperimentēt ar to, kas aug uz lodžijas - vienā no puķukastēm iesēju burkānus. Lai šī lodžijkopība būtu maksimāli efektīva, nemetu laukā tos burkānu stādus, kurus izrāvu retinot - tos blenderēju zaļajā kokteilī. Un tā visu vasaru un rudeni man bērniem ir graužamie burkāniņi - tīri un svaigi, tikko no dobes bez pesticīdiem un herbicīdiem. Un laksti visu vasaru papildināja manus zaļos kokteiļus. Vienīgā atšķirība no īstas dobes burkāniem ir to garums, tie izauga tik gari, cik kaste ļāva. Nākamgad iesēšu vairākas kastītes :)
And now about carrots. One more thing to note when I want my food to benefit me is not just cooking from scrap but also to growing as much as possible food by myself. That would make my food really traceable. And the last but not the least is that gardening (as well as cooking) gives me immense joy and a bunch of positive emotions. Wait. What gardening am I talking about when living in a city apartment??? The reality is that now there are only windowsills and a balcony at my disposal. Nevertheless I am happy about what I have got and I try to make a good use of it. I am striving to grow useful plants in the space that is available. This year I decided to experiment with carrots. I sow them in one of my balcony flowerboxes. In order to grow them efficiently I did not throw out those seedlings which I pulled out when thinning the carrot row - I put them in my green smoothy. And as a result - the carrots grew well and all the summer and autumn my kids had those small, sweet, crunchy, healthy addition to their snacks. Clean from herbicides and pesticides. And carroty greens made a nice addition to my green smoothies. The only difference of my balcony carrots from those grown in a real vegetable garden was their lenght - they grew only that long as the box allowed. Next year I will have several balcony boxes with carrots :)

trešdiena, 2010. gada 13. oktobris

Sākums Beginning

Ar kaut ko jau jāsāk un nolēmu sākt blogu ar jaunu projektu - mans šī brīža jaunais projekts - ierauga maize, nu jau iet pilnā sparā, bet, lai par to runātu, jāuzraksta, kas tas par zvēru un kā tas sākās.

Jau labu laiku gudroju, kā pa vienai vien paveicamai lietai veikt uzlabojumus dzīvē un sadzīvē, viena no jomām, kurai ar prieku un entuziasmu ķeros klāt, ir ēdienu gatavošana. Mājās gatavots ēdiens no pamatsastāvdaļām, tas tomēr ir vairāk "izsekojams" nekā pusfabrikāti veikalā, kur gandrīz katrā (nebūtu godīgi teikt, ka visos, jo noteikti ir arī pozitīvi izņēmumi) ir klāt kādas piedevas, kas uzlabo produkta īpašības no tirogšanas, glabāšanas un pārvadāšanas viedokļa, bet reti kad tās nāk par labu produkta kvalitātei no cilvēka organisma viedokļa raugoties.

Tā tas ir arī ar maizi. Reti kuras maizes sastāvā ir vienkārši pamatprodukti - milti, ūdens, sāls, eļļa (nerafinēta, pirmā spieduma) un tml. Tirgotājam, ražotājam, pārvadātājam, iespējams, ir izdevīgi, ja tur klāt ir margarīns, krāsvielas, garšas pastiprinātāji utt., bet man tas nepavisam nav izdevīgi, man tas īstenībā nāk par sliktu un vēl man par to jāmaksā. Pavisam ačgārni tas ir. Ir plauktos arī maizes izstrādājumi, kuros tiešām ir tikai pamatprodukti - tomēr, ja es salīdzinu labu maizi, kādu cepis kāds cits un kādu cepu es pati, tad mana vienmēr blakus esošā paranoja teic, ka man labāka ir tā, kuras cepšanas procesu es pati kontrolēju no A līdz Z.

Un tā, es sāku cept maizi pati. Sākumā bija tā, ka katru reizi pēc vienas un tās pašas receptes cepti kukulīši vienmēr iznāca ar neprognozējami dažādu garšu, tekstūru, cietību, garozas biezumu utt. Tad jau drusku pielāgoju recepšu sastāvdaļu proporcijas, raudzēšanas procesu. Cepot ar parasto raugu visveiksmīgākais variants bija samīcīt mīklu, uz nakti ielikt ledusskapī, bet no rīta izņemt, drusku atsildīt un ielikt cepties. Tā pirms skriešanas uz darbu man bija svaiga maize, vai pīrādziņi, vai pica, ko apēst brokastīs vai paņemt līdzi. Tomēr kaut kas jau nelika mieru man - lasīju par to, ka tradicionālais raugs nemaz tik veselīgs nav. Un ka vienā kukulītī maizes tā ir daudz par daudz. Bez tam rauga baktērijas ir daudz un dažādas, bet veikalā nopērkamajā rauga paciņā ir pātstāvēta tikai viena. Tas ir tā, it kā visi pēkšņi sāktu lietot absolūti visos ēdienos tikai vienu vienīgu kartupeļu vai ābolu šķirni un atmestu pārējās. Sāku mēģināt ieraugus. Īsti neizdevās.

Pagrieziena punkts bija tad, kad nopirku grāmatu Breads from the La Brea Bakery (autore Nancy Silverston). Tur neaprakstāmi garšīgā valodā ir aprakstīta ierauga maizes māksla. Vispirms jau par ierauga gatavošanu - nevis trīs dienās baisi smirdoša masa, kā līdz šim biju mēģinājusi, bet gan divu nedēļu rūpīga dzīvas būtnes (nu teju vai mājdzīvnieka) audzēšana un pēc tam rūpes par to visa mūža garumā. Ieraugs pielāgojas tieši tai videi, kurā tas ir izaudzis un dzīvo, tajā ir pārstāvēti dažādi, ja tā var teikt, savvaļas raugi, kopā radot neatkārtojamu garšas un aromātu buķeti. Interesanti, ka audzējot ieraugu, to var padarīt bagātīgāku, ja izmanto vīnogas. Tās jāiesien marlē, jāizspiež ieraugā sula un arī pašas ar visu marles sainīti tajā jāiegremdē. Obligāts noteikums - vīnogām jābūt tīrām, neapsmidzinātām ar visādām indēm. Tad nu tiklīdz no zināma dārza saņēmu ilgi gaidīto dāvanu - tīras, nesmidzinātas vietējās vīnogas,  tā ķēros klāt. Lūk, mana ierauga sākums, tāds tas izskatījās otrajā vai trešajā dienā -

 Beginning of my sourdough starter

Sākumā tas oda ne visai labi. Bet pamazām, barots un kopts tas sāka saldi smaržot pēc riekstiem un āboliem. Esmu nolēmusi pa vienai vien apgūt visas minētajā grāmatiņā ievietotās receptes. Šodien jau cepu otro reizi pamatrecepti. Garša un smarža pilnīgi savādāka nekā tradicionālajai maizei. Garoziņa brūna un kraukšķīga, viducis mazliet pelēcīgs, lieliem gaisa caurumiem, mīksts, garša atgādina ciabatu, saldskābmaizi, karašiņu - tomēr nedublē kādu no tām. Produkts unikāls pats par sevi. Vēl viens veiksmīgs solis manā labā :)