Tūlīt būs jauns... There is coming a new...

adījums. Necerēti tiku pie dabīgas, nekrāsotas aitu vilnas dzijas. Savērpta, ficē satīta un sasieta, bet nemazgāta, ar aitu un senu ziepju aromātu. Ieliku veļasmašīnā vilnas režīmā un divas akurātās fices pārvērtās par divām aitveidīgām kaudzēm. Pirmais darbs bija tās satīt kamolos.

knitting project. Unexpectedly I got my hands on a natural (undyed) sheep wool. Two skeins, unwashed, smelling of sheep and ancient soap. I put it in the washing machine and two neat skeins turned into two sheep-like lumps. So, my first task was to unwind and organize them. 

Nākamais solis - izdomāt, ko adīt. Nolēmu, ka man vajag īstas vilnas zeķes. Tomēr gribējās kādu smuku rakstu. Salasīju visus (reālos, ne virtuālos) adījumu rakstu avotus, kādi šobrīd man šeit Anglijā bija.

Next step - decide what to knit. I figured out I needed real woolen socks. However not plain ones. I wanted some nice pattern on them. I scraped together all sources (real not on-line) of knitting patterns I have at the moment here in UK. 

Beigās apstājos pie konkrēta zeķu apraksta Simple Knitting decembra numurā un metos iekšā jaunajā projektā...

Finally I choose a specific sock pattern in December's Simple Knitting issue and dived into my knew project...

Plus 80 sekundes dienasgaismas 80 more seconds of daylight

Kopš saulgriežiem pagājušas vien dažas dienas, bet šodien ir jau 80 sekundes vairāk dienasgaismas! Ar aci laikam nevar redzēt, bet, iekšējais pulkstenis priecīgs. Ne man vienai prieks par garākām dienām. Rudenī, kad vācu nost lielāko daļu gliemežu apgrauztā "dārza", ieraudzīju ka dažiem pipariem pie plikajiem kātiem redzami mazītiņi lapu aizmetnīši (man sajuka, kuri bija saldie, kuri čili pipari).Cienot viņu neatlaidību un cīņassparu, ienesu tos uz ziemu iekšā - ja jau tik neatlaidīgi cīnās, lai viņiem tiek vēl viena iespēja. Iekšā viņi tiešām atkopās. Tā  kā nav ne diži silts, ne diži gaišs, tad auga tā palēnām, pa lapiņai, pa zariņam. Bet kopš dienasgaisma uzkavējas kaut par dažām sekundēm ilgāk, viens no viņiem izdarīja ko neparastu - mazmazītiņš un trausls, bet savu lielo dūšu apliecināja "izspiežot" pumpuru! Tagad ar interesi vēroju, kas nu būs tālāk - nometīs vai tomēr dos kādu "ražu". Man jau šķiet, ka tāda radība, kas saskata un novērtē pat dažas papildus sekundes dienasgaismas, nepadosies :)
There have been just a few days after the solstice, however today the daylight lingers for 80 more seconds than on 21st! It might be invisible for an eye to catch, nevertheless the inner clock counts it and appreciates. I've recently noticed that it's not only me who rejoice over these few more seconds. When I tidied up the leftovers of my 'garden' after slugs and snails had been feasting on most of it, I noticed that three of the pepper (I've mixed the chilies and paprika) stalks were not quite bare. They had teeny-tiny leaf buds! Respecting their perseverance and courage I decided to give them one more chance and moved them indoors. They did quite well, leaf by leaf, however with poor light and poor heating - nothing lush, just some small bold leafs. And then - when the days grew longer, even though for just a few seconds at a time - one of them did something extraordinary. Being so small and fragile it manifested its strong will and determination by producing a flower bud! I'm exiting to see what will come out of it. Would it drop it? Or would it eventually become a fruit? I suspect that a creature that appreciates such a small thing as few seconds of daylight wouldn't give up :)

Kamēr gaisma un siltums tuvojas pa sekundei vien, jābarojas no pagājušā gada krājumiem - kaltēti un saldēti labumi, pilni saules prieka un veselības, liekami zaļajā kokteilī. Šobrīd savos zaļajos kokteiļos jaucu saldētus banānus (ripiņās sagriezti un sasaldēti tie dod kokteilim īpašu garšu un tekstūru), saldētas dzērvenes, kaltētas nātres un karkadi. Un ūdeni. Svaigums un spēks.
Since the daylight returns just by few seconds a day, we must make use of the last summer's goodness that have been frozen and/or dried. There we can find the joyful sunshine and vibrant health - and put it in green smoothies. My basic recipe for green smoothies this time of year is - frozen bananas (sliced and frozen they add an exceptional taste and texture to the smoothy), frozen cranberries, dried nettles and karkade. And plain water. Fresh and powerful.

Brīvdienas ziemā nevaru iedomāties bez vilnas :)
I cannot imagine winter holidays without some wool :)

Turpinās adīšana un manas trakās idejas Progress on knitting and my crazy ideas

Pa šo laiciņu esmu turpinājusi adīt adīt adīt. Pabeigta ir jaka, divas šalles, trīs ausu sildītāji, pusotrs cimdu pāris. Tagad mājās esot turpinu otro cimdu pāri, bet vilcienā turpinu trešo šalli. Bildes nav tās veiksmīgakās, dzīvē izskatās labāk, bet informācijas pēc tos tomēr ielieku.
Since last blog post I've been knitting, knitting and knitting. I've finished my cardigan, two scarves, three ear warmers, 1-and-half-pairs gloves. Currently I'm finishing that second pair of gloves when at home, and the third scarf when on train. Pictures are a complete disaster, however I'm posting them just for your information.

]]

 Neesmu zaudējusi noslieci uz trakām idejām. Turpinu lasīt par interesantām lietām uztura jautājumos. Esmu atklājusi, ka eksistē tāda violetā jeb zilā kukurūza. Esmu arī lasījusi par interesantiem kukurūzas sagatavošanas veidiem, kas paaugstina tajā esošo uzturvielu imantojamību mūsu organismā. Nu, protams, arī par ģenētiskās modificēšanas sniega bumbu, kas veļas arvien lielāka un lielāka. Šajā sakarā prātoju - kāpēc visi ķērc par soju, bet aizmirst, ka kururūzu modificē tik pat, ja ne vairāk? Un ēd tikai ģmo kukurūzas brokastu pārslas, ar ģmo kukurūzu barotu lopiņu gaļu un pienu... Bet tā jau būtu cita tēma. Šodien gribu pastāstīt par mazu traku idejiņu. Nolēmu pati paaudzēt zilo kukurūzu - šobrīd vairāk par pāris puķupodiem vai vienu kasti nesanāks, bet vismaz uzzināšu, kā tā aug, un papildināšu savu nelielo sēklu banku ar interesantām un retām sēklām. Tā nu nopirku veselīgo produktu veikalā raibo kukurūzu (popkornam) un nolēmu to sašķirot. Ieguvu ne tikai zilās, bet arī sarkanās sēkliņas. 

I haven't lost my inclination to crazy ideas. I'm still reading and learning about nutrition. I've discovered the blue corn. I've learned about interesting preparation methods of corn, enhancing its dietary value.And, of course, I've read about the ever growing snowball of genetically modified corn. I've always wondered why people scream and kick about gm soya, but calmly and obediently continue to eat gm corn flakes, gm fed animals' meat and milk? Ok, that's a subject for another blog post perhaps... Today I just want to tell about a little crazy idea of mine. I decided to grow purple corn - at the moment I'm capable of growing just a few pots or a box (because of space limitation), but nevertheless I'll learn how it grows. And I'll enhance my little seed bank of interesting and rear varieties. So I bought a popcorn mix in a health food store - and started to sort them by colour. Now I'll have not just blue, but also some red seeds. 

Runājot par neatkarīgu domāšanu, esmu ievērojusi, ka savā mazpilsētā neesmu viena, kam patīk iet "savu ceļu" - kāds te audzē banānkoku ārā!
Speaking about independent thinking, I've noticed that I'm not the only one in my town who's doing things their 'own way' - someone is growing a banana tree outdoors!

Un ir vēl kāds, kam vispār nevajag neko audzēt - absolūti pašpietiekama personība!
And there is someone else, who even does not need to grow anything - a truly self sufficient personality!

Šajās dienās atkal nagi niezēja pieķerties dārzkopības eksperimentiem. Viens beidzās neveiksmīgi - mandele neizdīga bet vienkārši izšķīda. Viens veiksmīgi - karoba sēkliņai garum gara sakne izaugusi, tagad gaidu, kad dīgļlapas pārplēsīs sēklas apvalciņu un uzsmaidīs saulītei.
I had a garden experimenting bug again. One of my experiments ended with no success - an almond didn't sprout, it just turned into a puree. Another one was successful - a carob seed sent out a looooong root, now I'm expecting its leaves to break out of the seed shell and to greet the sun.
Nopirku organic sarkanos sīpolus. Vienam no tiem nolēmu dot iespēju kļūt par mana varenā dārza sarkano sīpolu populācijas pamatlicēju - nogriezu galu (kā vēlāk izrādījās ar visu asnu) un iebakstīju mitrā zemē. Aug!
I bought organic red onions. One of them was given the chance to become a fore parent of my mega garden's red onions population. I cut its top (accidentally I've cut the top of its sprout as well) and put in moist soil. It is growing!

Neliek man mieru arī ideja par augu torņiem, tāpēc sāku tos būvēt. Vienā augs zirņi, otrā dažādi ārstniecības un garšaugi, pirmās iestādīju mārpuķītes (Bellis perennis). Starp citu, mārpuķītes ir ēdamas viscaur - saknes, ziedi, lapas, turklāt arī labs ārstniecības augs. Ideja man patīk, tomēr šobrīd tā īsti apmierināta ar padarīto neesmu, jo kā redzams bildē, pēc apliešanas ūdens un drusku zemes izbira pa izgrieztajiem caurumiem laukā. Varbūt drusku vairāk sablietēt zemi, laistīt uzmanīgāk un gaidīt, kad augu saknes pašas novērsīs šādu augsnes eroziju? Aktuāls jautājums ir arī par zemi - tā jāpērk un jāstiepj kā kamielim, jo tādiem torņiem vajag daudz. Nu ko, pagaidām nav noskaņojuma padoties.
I cannot get the idea about plant "towers" out of my head, so I've begun to construct two of them. One is for sweet peas, another for medical and spice plants - the first inhabitants settled there are lawn daisies (Bellis perennis). By the way, lawn daisies are edible - roots, flowers and leaves, and a useful medical plant as well. 
In general I like the idea about constructing plant towers in my backyard, however I'm not completely satisfied with the results so far. As I watered them, both water and some soil fell out. Maybe I should tamp the soil and water more carefully, or maybe the roots of the plants would eventually prevent the soil erosion themselves? The soil supply is an issue as well, I have to by it and bring home on my back as a camel, since my plant towers would require loads of it. Nevertheless I'm not inclined to give up at all.

Palasīju, ka mellenes var pavairot arī ar spraudeņiem - un nevarēju atturēties to neizmēģinot, nogriezu mazu zariņu savam mellenes stādam un ieliku ūdenī. Interesanti, kas no tā iznāks.
According to what I've read on internet forums it is possible to propagate blueberries with cuttings - so I could not resist cutting a small twig of my only blueberry plant to see whether it works. 

Pa dārzu ņemties piekusu - jo man ir divi palīgi, kas rada iespaidu, ka viņu ir vismaz divdesmit, un kam vienmēr vajag kaut ko garšīgu, tāpēc pārcēlos uz virtuvi. Tapa mazi gardi keksiņi.
Samaisīju 2 glāzes miltu, 1 glāzi organic jogurta bez piedevām, 3/4 glāzes nerafinēta niedru cukura, drusku ūdens (jo kaut kā prasījās drusku slapjāku mīklu), 1 tk sodas, sauju sagrieztu žāvētu aprikozu, un 1/2 glāzi šokolādes gabaliņus. Cepu 180 grādos ~30 min. Kamēr vīkstījos ar fotografēšanu, daži mīklainā kārtā bija pazuduši.......
Somehow I grew tired of gardening - mostly because I've got two helpers who manage to make an impression there are at least twenty of them instead., and who always crave for something tasty and sweet - so I moved to my kitchen. And baked some muffins. I mixed 2 cups of flour, 1 cup of organic plain yoghurt, 3/4 unrefined cane sugar, 1 tsp baking soda, some water (since I wanted the dough to be a little bit more moist), a handful of dried apricot pieces and 1/2 cup of chocolate chips. I baked it at 180 C degrees for ~30 min. While I was loitering with my camera some of them had misteriously disappered.......

Vēl šajās dienās mēs atklājām, ka mums ir pašiem savs "Eifeļa" tornis - sarkanais aplītis rāda, kur tā pakājē esam redzamas mēs.
This week we have discovered our local "Eiffel

Šorīt mūs sveica zelta saule, koši ziedi un zilas debesis. Tātad esam atpakaļ oficiāli pasludinātajā sausumā. 
Nekavējāmies to baudīt garākā pastaigā meklējot piekļuvi pie Temzas. Tomēr, ne mēs vienīgie, kam patīk palienes izpriecas - lielās korporācijas jau pirms mums pasteigušās tur iekārtoties.
The morning came with golden sun, bright flowers and blue skies. So, we are back in draught officially. We didn't miss a chance to embark on a long walk seeking a direct access to the Thames River. However we soon found out that it's not only us who would fancy a riparian entertainment - big corporations had already settled themselves there.

Lai arī pa upi pabradāt nesanāca, tomēr dienu var saukt par izdevušos.
Even though we were not able to paddle around in the shallow water, we had a great time.

Lasu Sandor Ellix Katz "Wild Fermentation" un kaļu plānus savam virtuves mikrozoodārzam. Latvijā man bija maizes ieraugs un kefīra (piena sēnes) graudiņi. Tas viss tur arī palika, šeit viss būs jāsāk no jauna,  tomēr nez kāpēc neskumstu, laikam jau tāpēc, ka man svarīgs ne tikai rezultāts, bet arī pats process, kas uz to ved.
I'm currently reading "Wild Fermentation" by Sandor Ellix Katz and making plans for a micro-zoo in my kitchen. In Latvia I had a sourdough starter and kefir grains, however I had to leave it all behind. Here I'll have to start it all over again, however I'm neither sad nor upset. I guess that this is because I value not only the result itself but also the process leading to that result as well.

Vēl gribētu padalīties ar kādu nejaušu atklājumu - lūk, ko nozīmē patiess dārzkopju un taupīgu saimniekotāju entuziasms.
I'd like to share with you some accidental find - this is what I call a true gardeners' and frugalists' enthusiasm.

Ko sadarīt lietainā dienā What to do in a rainy day

Esam sagaidījuši kārtīgu lietu. Līst visu dienu. Par to vajadzētu priecāties, jo Anglijas dienvidaustrumos oficiāli izsludināts sausums. Kopš 1.aprīļa aizliegts laistīt iela un dārzus ar šļūtenēm. Ar lejkanniņu gan katrs drīkst stiept ūdeni cik uziet.
Finally we've got some real rain. It has been raining all the day. We should be happy about that since the UK's southeastern regions are in draught according to the water management authorities. Since 1st April there is a ban on hosepipes. Nevertheless one is allowed to pour as many watering cans of water onto their gardens as they can.
Man diena iesākās ar patīkamu atklājumu, ka sadīguši lapu kāposti. Izskatās, ka arī salāti, maurloki, dilles un salvija tūlīt tūlīt sadzīs zaļus asniņus. Nogulējuši sliņķi zemē jau vismaz nedēļu, siltais pavasara lietutiņš būs tos pamodinājis.
My day began with a pleasant discovery of vigorously sprouted kale. It looks like that lettuce, chives, dills and sage will be the next ones to sprout. The lazy folks have spent about two weeks in dormant stage in the soil, finally that warm spring raindrops have waked them up.

Pusdienās biju iecerējusi sarkano lēcu kotletes. Trūka vien valriekstu un rīvmaizes. Valriekstus šoreiz no receptes izsvītroju budžeta apsvērumu dēļ. Pēc rīvmaizes devos uz centra Tesco. Man jāpievienojas Rondai no down---to---earth foruma sašutumā par tik elementāru cepšanas un gatavošanas sastāvdaļu trūkumu mūsdienu lielveikalu sortimentā. Labi, ka tanī veikalā vismaz milti ir, man pie mājām ir Tesco express, kur ir vesels plaukts ar pankūku, keksu un maižu miksiem, bet parastu miltu nav. Tomēr tā kā biju iepriekšējā dienā pati izcepusi maizi, tad daudz nebēdāju. Sadrupināju pašcepto trešdaļkukuli un kotletes sanāca uz urrā. Maizes cepšanas rutīna pamazām stabilizējas, esmu atklājusi, ka lielisku garšu un papildus uzturvērtību maizei piešķir blenderēti diedzēti kvieši, tāpēc manā virtuvē tie pastāvīgi tiek mērcēti/diedzēti.
I had decided to make red lentil rissoles for lunch. And I had all the ingredients except walnuts and breadcrumbs. Walnuts were instantly left out due to some budgeting considerations. So I set out to the Tesco in the center of the town to get breadcrumbs. And ended up feeling some kind similarily to Rhonda from down---to---earth blog as she wrote about flour in their local supermarket. It seems that nowadays it is not easy to get ordinary cooking or baking ingredients. I feel lucky to be able to buy flour in the Tesco Metro of my town (the Tesco Express near my house does not have even that), however there were no breadcrumbs at all. Since I had baked bread yesterday, I just crumbled 1/3 of one of my home baked loaves and the rissoles came out excellent.

 Lūk arī recepte.
1 glāze sarkano lēcu
2 burkāni
1 sīpols
2-3 ķiploka daiviņas
1,5-2 glāzes rīvmaizes
sāls, pipari, garšvielas pēc vēlēšanās
Apsautē ūdenī vai eļļā rīvētus burkānus, sīki sagrieztus sīpolus un ķiplokus. Pievieno lēcas, pārlej ar ūdeni, lai lēcas būtu nosegtas un vāra, kamēr lēcas mīkstas un ūdens iztvaikojis. Atdzesētām piemīca rīvmaizi (ja vēlas arī 3/4 glāzes drupinātus valriekstus), izveido kotletes un eļļā cep gatavas.
Here comes the recipe:
1cup red lentils
2 carrots
1 onion
2-3 garlic cloves
1,5-2 cups of breadcrumbs
salt, pepper, spices of your choice
Sautee shredded carrots, chopped onion and garlic. Add lentils and water to cover the lentils. Cook until the lentils are tender and the water has evaporated. Leave it to cool. Mash in the breadcrumbs (and 3/4cups of crumbled walnuts if you wish). Form rissoles and fry.

Pašā vakarā baudīju zaļo tēju ar jaunu grāmatu.
I spent the evening with a cup of green tea and a newly purchased book.

Dažu brīvu dienu vērtība Value of some days off work

Darbā dažas piespiedu brīvdienas - tas nozīmē mazāk naudas, tomēr ieguvums ir vairāk laika mājās.
I had some days off work, I didn't want them because that means less on my paycheck, nevertheless I really enjoyed spending my time at home.

Liku pamatus savam nākotnes diždārzam. Iesēju garšaugus un dārzeņus. Nolēmu uzsākt eksperimentu ar eksotisko koku audzēšanu - iezāģēju un ieliku mērcēties karoba, tamarinda, mandeles un pekanrieksta sēklas.
I've started my future mega garden. Sowed some herbs and vegetables. Decided to experiment with some exotic trees. Scratched and soaked carob, sweet tamarind, almond and pecan seeds.

 

Kamēr mans dārzs mitinās mazajā pagalmiņā, tas tiks veidots vertikāls. Iedvesmojos šeit.

Inspired from here I think I'll make a vertical garden while there is only this small backyard at my disposal.

Apguvu arī cepeškrāsni. Tapa pirmā maize savās (kamēr maksāju īri) mājās un zirņu miltu cepumiņi.

I've tamed an oven here. So I made my first bread at my own (as long as I pay rent) kitchen. I also made some gram flour cookies.

Lūk supervienkāršā cepumiņu recepte.
Here is the super-simple recipe for the cookies.

1 glāze zirņu miltu
1/2 glāze sviesta
1/2 glāze nerafinēta niedru cukura
Visu samīca, izveido mazas bumiņas, saspiež plakanas un cep 180 grādos aptuveni 30 minūtes.

1cup gram flour
1/2 cup butter
1/2 unrefined cane sugar
Mix it all together in a homogeneous dough. Form small cookies by your hands, and bake at 180 C for approx. 30 minutes.

Mierīgās pēcpusdienās baudu rokdarbniecisku desertu - izšūju spilvendrāniņas bērniem.
I've got some crafty treat for myself - I embroider pillowcases for my children.

Kaķa motīvs gluži vietā, kopš ap mājus slapstās ziņkārīgs kaimiņš.
We've found this particular design appropriate since there is this curious neighbour of ours around.

Kas man patīk Londonā What I like about London

Pirms pārs dienām varēju "svinēt" četrus mēnešus Londonā. Pārdomājot to, kā jūtos, secinu, ka man šeit patīk. Nav jau tā, ka patīk absolūti viss, noteikti, ka var atrast arī šo to, par ko sapukoties, tomēr patīkamā ir daudz vairāk. Tātad, centīšos īsumā aprakstīt to, kas patīk.
A couple of days ago I could "celebrate" four months since I came to London. When I was thinking about how I felt here, I came to conclusion that I really liked to live in London. It is not that I like absolutely everything about London, since there are certainly things that would make me cranky, nevertheless there are a lot of more good things around. So, I'll try to describe what I like here.

Flora.
Esmu absolūtā sajūsmā par to, ka šeit ir tik gara augu veģetācijas sezona. Par to, ka šeit sekmīgi tiek audzēti tādi augi kā banānkoki (nu patiesībā tie gan ir zālaugi), olīvkoki, vīģeskoki, palmas, agaves, magnolijas, ēdamie kastaņi utt. Haidparka rožu dārzā pat ziemā zied atsevišķas rožu šķirnes. BBC dārzkopības blogā bija pat aprakstītas kociņu šķirnes, kas šeit audzētas ziemā zied. Visu gadu daudzkur ir zaļa zāle, pilsētas apstādījumos zied dažādi augi, daudziem kokiem ir zaļas lapas. Tātad ar minimālām pūlēm iespējama dārzniekošana visa gada garumā.
Flora.
I am absolutely thrilled by the long vegetation season here. And I love to see that such plants as bananas, olive trees, fig trees, palms, agave, magnolia, water chestnuts etc. are grown here sucesfuly. In Hyde Park rose garden there are some varieties of roses that blooms right now, in winter. I read in the BBC gardening blog about several varieties of trees that are blooming during the winter months. The green grass can be seen all the year round, as well as flowering plants around the city, and many trees have green foilage even in winter. So, the gardening is possible all the year round and without any tremendos effort.

Parki.
Pirmām kārtām jau Haidparks. Pilsētas centrā ir oāze, kurā var aizmirst par pilsētu. Milzu platība tik pat kā neskartas dabas. Balzams dvēselei. Guli vai sēdi zālē - nopļautā vai nepļautā pēc izvēles, zem koka vai zem saules, pie ūdens vai lauka vidū, lasi, adi, ēd, sauļojies, klausies savu iPod vai putnu balsis. Izmantoju katru iespēju pa to pastaigāt, caurstaigāt vai pakavēties tajā. Parki ir katrā pilsētas daļā, katrā rajonā. Tie ir lieli un maksimāli tuvināti dabiskiem apstākļiem. Piemēram, tie netiek apgaismoti naktīs. Patīkami arī tas, ka tur staiginātie suņi ir labi audzināti - neskrien klāt svešiem cilvēkiem, kas liecina par saimnieku inteliģenci un cilvēku savstarpējo cieņu.
Parks.
Hydepark is my absolute favorite. It is like an oasis in the very center of the city. Huge area of hardly touched nature. A balm for the soul. Lay down or sit on a grass - mowed or unmowed upon your choice, under the tree or under the sun, near the water or in the middle of the field, read, knit, eat, sunbathe, listend either your iPod or birds singing. I use every chance to walk there, to walk through it or in it. There are parks in every part of the London. The parks generaly are big and they are maintained to be as natural as possible. For instance they are not lit during the night. It is worth to be noted that the dogs that are walked in Hydepark are really well bred - they do not run to people, that speaks about their owners politeness and intellect.

Veģetārie un vegānu produkti
Man patīk, ka varu atrast plašu veģetāro un vegānu produktu klāstu. Pat organiskās lauksaimniecības produkti ir par tikai nedaudz augstākām cenām nekā tradicionālās lauksaimniecības produkti. Plašs ir FairTrade produktu piedāvājums. Turklāt pat ne sevišķi veselīgajos produktos sastāvdaļas bieži vien ir mazāk kaitīgas nekā to analogos, kas sastopami Latvijas veikalos. Pat tādai kompānijai kā Coca Cola izrādās ir produkti, kas balansē uz bezjēdzīguma un veselīguma robežas, nevis uz bezjēdzīguma un kaitīguma robežas, kā viņu produkti, kas pieejami Latvijā. Ir arī zemnieku tirdziņi. Ja gatavo mājās - var labi paēst ar mazu naudiņu.
Vegetarian and vegan products.
I am happy to find wide variety of vegan and vegetarian products here. Even the organic produce is only a little bit more expensive than conventional produce. There are many Fair Trade products available. And even the not-so-healthy food stuff is made of ingredients that are less harmful than those of their analogues sold in Latvia. To my surprise I found that even Coca Cola has products that balance between uselessness and healthyness instead of balancing between uselessness and harmfulness as their products that are sold in Latvia do.There are farmers markets here as well. If you cook at home and cook from scratch, you can eat well for less money.

Tautu daudzveidība
Neticami daudzveidīga ir Londonas seja. Šeit tiešām ir visas tautas, ciltis un valodas. Neticami, bet visi sadzīvo relatīvā mierā. Ir iespējams uzzināt par citām kultūrām nevis no mācību grāmatām, bet no pirmavotiem. Praktiskais labums no tā ir tāds, ka pat 25.decembrī vai 1.janvārī, kad lielākā daļa veikalu ir slēgti, pie indiešiem, turkiem, pakistāniešiem vai ķīniešiem var nopirkt visu, kas pēcsvētku dienā vajadzīgs.
Ethnic diversity.
The face of London is incredibly diverse. There are indeed every nation, tribe and tonge represented. The more incredible is the relative peace in what all theses people live side by side every day. It is possible to learn about other cultures not from the textbooks but from the source instead. One of the practical benefits of such diversity is seen on the days like 25th of December or 1st of January when majority of shops are closed, but you can go to Indian, Turkish, Pakistani or Chinese shop and buy all you need.

Divstāvu autobusi.
Var baudīt Londonas skatus sēžot otrā stāva pirmajā sēdēklī - kā mājas kinozāle.
Double deckers.
You can enjoy London sightseeing when sitting in the front seat on the upper deck - like home cinema.

Vāveres.
Esmu sajūsmā par šiem zvēriņiem, kas ir itin visur.
Squirels
I like to see those little creatures everywhere in the town.

Transporta sistēmas organizētība.
Lai arī pasaulē dārgākais, tomēr nenoliedzami viens no labāk organizētākajiem transporta tīkliem. Neticami efektīvi milzīgos attālumos tiek pārvadāts milzīgs skaits cilvēku. Turklāt salīdzinoši ātri. Metro, pat ļoti ātri. Informācija par maršrutiem, attālumiem, kustības biežumu, virzienu, pārsēšanos ir izvietota ļoti uzskatāmi, saprotami un nepārtraukti par to tiek atgādināts arī skaļruņos. Ķibeļu gadījumā informācija tiek izplatīta operatīvi, kā arī norādes par to, kā sastrēgušo vai nelietojamo posmu apiet. Drusku smieklīgs ir arī naivi vienkāršais veids, kā tiek paskaidrots visa iemesls. Piemēram, eju no darba un pirms eskalatora ir brīdinājums " Tādā un tādā līnijā ir apturēta kustība starp ... un ... stacijām. Tas ir tāpēc, ka ... stacijā iebruka griesti." Vai arī  braucot metro tas apstājas un pēc brīža vadītājs saka."Sveiki, te Džons, mēs esam uz brīdi apturēti, jo nākamajā stacijā uz sliedēm ir objekts. Cerams, ka drīz varēsim ceļu turpināt."  Vienā no pirmajiem braucieniem ar autobusu, kad knapi biju sapratusi, ar kuru autobusu man uz kurieni jābrauc, sēžu ar karti rokā un pēc nosauktajām pieturām cenšos izsekot, kur tad braucam. Te pēkšņi atskan priecīga balss - "labrīt dāmas un kungi, dēļ lielā sastrēguma mums priekšā, mūsu maršruts ir izmainīts un tas būs ļooooooooooooti liels līkums!"
Transport.
Even though the transport in London is one of the most expensive in the world, it is obviously one of the most efficient in transporting enormous number of people to long distances in relatively short time as well. The maps and directions are so comprehensive. The loudspeakers explain and remind everything about your journey. In case of delays there are clear directions how to get to the destination you need by alternative routes and means of transport. A little bit amusing is the way how the cause of every delay is explained. For instance, one morning as I enetered the station I saw a sign near escalator telling that "Such and such line is partly suspenden between station ... and station ... This is because of the ceiling collapse in the ... station." During one of my first bus journeys, when I was tracking our route in a map according to the names of the bus stops along our way, out of a sudden a voice in the loudspeaker happily announced "Good moring, ladies and gentlemen! Due to the huge traffic jam ahead, our route has been diverted. And this is going to be a veeeeeeeeeeeeery big divertion!"

Pati Londona.
Man tā vienkārši patīk. Es šeit jūtos labi. Man nav nekas pretī pārcelties dzīvot citur, tomēr neiebilstu arī palikt šiet pat. Es patiešām šeit jūtos labi.
London itself.
I simply like it. I feel comfortable here. I do not mind moving to some other place, however I do not mind staying here as well. I really really like to be here.

Pagaidu ēšana Temporary eating

Lai gan pieturos pie pārliecības, ka katra diena jāizdzīvo pilnvērtīgi un jāizgaršo tās sniegtās iespējas un labumi, tomēr reizēm šķiet, ka kaut kas ir pagaidu variantā - īpaši jau īrējot istabu un meklējot pastāvīgāku dzīves vietu. Tad arī ēšana vairāk pieslienas jēdzienam "pagaidu". Nav pie rokas visu pierasto virtuves rīku un trauku, telpas un ierīču koplietošana arī uzliek kaut kādus ierobežojumus. Tāpēc reizēm ir noskaņojums uzēst "pagaidu" variantā - un meklējot, kā šo pagaidu ēšanu padarīt daudz maz veselībai nekaitīgu, atrodas daži pieņemami risinājumi. Šodien padalīšos ar diviem.
Although I am an advocate of fully living and savouring of each day, sometimes I am overwhelmed with a feeling of temporariness. Especially when I'm renting a room and looking for a permanent place to stay. When thing are like that, even eating seems to be 'temporary'. I haven't got all my usual utensils and gadgets with me, and also the communal use of kitchen space and devices brings some sense of limitations. That brings upon me a mood for temporary meals - nevertheless I try to invent at least not too unhealthy ones. I will share two of them today.

 

 Pavisam tradicionālas brokastis ar kliju pārslām, auzu "pienu" un mandarīniem. Tādiem rītiem, kad fantāzija īpaši nestrādā.

So very traditional breakfast of bran flakes, oat "milk" and clementines. This suits the mornings when your creativeness is down or still asleep.

Drusku sarežģītākas pusdienas. Turku zirņi bundžā, bet pēc tam eko buljoniņš (no kubiņa, bez nātrija glutamāta) ar sēklām un riekstiem. Esmu atklājusi, ka man šī kombinācija buljoniņš + rieksti ļoti ļoti garšo un sniedz arī sāta sajūtu.
A bit more 'sophisticated' lunch. Canned chick peas, organic broth (free from MSG) and seeds&nuts. I've discovered that a cup of broth with nuts is sooooo delicious and filling.