Plus 80 sekundes dienasgaismas 80 more seconds of daylight

Kopš saulgriežiem pagājušas vien dažas dienas, bet šodien ir jau 80 sekundes vairāk dienasgaismas! Ar aci laikam nevar redzēt, bet, iekšējais pulkstenis priecīgs. Ne man vienai prieks par garākām dienām. Rudenī, kad vācu nost lielāko daļu gliemežu apgrauztā "dārza", ieraudzīju ka dažiem pipariem pie plikajiem kātiem redzami mazītiņi lapu aizmetnīši (man sajuka, kuri bija saldie, kuri čili pipari).Cienot viņu neatlaidību un cīņassparu, ienesu tos uz ziemu iekšā - ja jau tik neatlaidīgi cīnās, lai viņiem tiek vēl viena iespēja. Iekšā viņi tiešām atkopās. Tā  kā nav ne diži silts, ne diži gaišs, tad auga tā palēnām, pa lapiņai, pa zariņam. Bet kopš dienasgaisma uzkavējas kaut par dažām sekundēm ilgāk, viens no viņiem izdarīja ko neparastu - mazmazītiņš un trausls, bet savu lielo dūšu apliecināja "izspiežot" pumpuru! Tagad ar interesi vēroju, kas nu būs tālāk - nometīs vai tomēr dos kādu "ražu". Man jau šķiet, ka tāda radība, kas saskata un novērtē pat dažas papildus sekundes dienasgaismas, nepadosies :)
There have been just a few days after the solstice, however today the daylight lingers for 80 more seconds than on 21st! It might be invisible for an eye to catch, nevertheless the inner clock counts it and appreciates. I've recently noticed that it's not only me who rejoice over these few more seconds. When I tidied up the leftovers of my 'garden' after slugs and snails had been feasting on most of it, I noticed that three of the pepper (I've mixed the chilies and paprika) stalks were not quite bare. They had teeny-tiny leaf buds! Respecting their perseverance and courage I decided to give them one more chance and moved them indoors. They did quite well, leaf by leaf, however with poor light and poor heating - nothing lush, just some small bold leafs. And then - when the days grew longer, even though for just a few seconds at a time - one of them did something extraordinary. Being so small and fragile it manifested its strong will and determination by producing a flower bud! I'm exiting to see what will come out of it. Would it drop it? Or would it eventually become a fruit? I suspect that a creature that appreciates such a small thing as few seconds of daylight wouldn't give up :)

Kamēr gaisma un siltums tuvojas pa sekundei vien, jābarojas no pagājušā gada krājumiem - kaltēti un saldēti labumi, pilni saules prieka un veselības, liekami zaļajā kokteilī. Šobrīd savos zaļajos kokteiļos jaucu saldētus banānus (ripiņās sagriezti un sasaldēti tie dod kokteilim īpašu garšu un tekstūru), saldētas dzērvenes, kaltētas nātres un karkadi. Un ūdeni. Svaigums un spēks.
Since the daylight returns just by few seconds a day, we must make use of the last summer's goodness that have been frozen and/or dried. There we can find the joyful sunshine and vibrant health - and put it in green smoothies. My basic recipe for green smoothies this time of year is - frozen bananas (sliced and frozen they add an exceptional taste and texture to the smoothy), frozen cranberries, dried nettles and karkade. And plain water. Fresh and powerful.

Brīvdienas ziemā nevaru iedomāties bez vilnas :)
I cannot imagine winter holidays without some wool :)

Turpinās adīšana un manas trakās idejas Progress on knitting and my crazy ideas

Pa šo laiciņu esmu turpinājusi adīt adīt adīt. Pabeigta ir jaka, divas šalles, trīs ausu sildītāji, pusotrs cimdu pāris. Tagad mājās esot turpinu otro cimdu pāri, bet vilcienā turpinu trešo šalli. Bildes nav tās veiksmīgakās, dzīvē izskatās labāk, bet informācijas pēc tos tomēr ielieku.
Since last blog post I've been knitting, knitting and knitting. I've finished my cardigan, two scarves, three ear warmers, 1-and-half-pairs gloves. Currently I'm finishing that second pair of gloves when at home, and the third scarf when on train. Pictures are a complete disaster, however I'm posting them just for your information.

]]

 Neesmu zaudējusi noslieci uz trakām idejām. Turpinu lasīt par interesantām lietām uztura jautājumos. Esmu atklājusi, ka eksistē tāda violetā jeb zilā kukurūza. Esmu arī lasījusi par interesantiem kukurūzas sagatavošanas veidiem, kas paaugstina tajā esošo uzturvielu imantojamību mūsu organismā. Nu, protams, arī par ģenētiskās modificēšanas sniega bumbu, kas veļas arvien lielāka un lielāka. Šajā sakarā prātoju - kāpēc visi ķērc par soju, bet aizmirst, ka kururūzu modificē tik pat, ja ne vairāk? Un ēd tikai ģmo kukurūzas brokastu pārslas, ar ģmo kukurūzu barotu lopiņu gaļu un pienu... Bet tā jau būtu cita tēma. Šodien gribu pastāstīt par mazu traku idejiņu. Nolēmu pati paaudzēt zilo kukurūzu - šobrīd vairāk par pāris puķupodiem vai vienu kasti nesanāks, bet vismaz uzzināšu, kā tā aug, un papildināšu savu nelielo sēklu banku ar interesantām un retām sēklām. Tā nu nopirku veselīgo produktu veikalā raibo kukurūzu (popkornam) un nolēmu to sašķirot. Ieguvu ne tikai zilās, bet arī sarkanās sēkliņas. 

I haven't lost my inclination to crazy ideas. I'm still reading and learning about nutrition. I've discovered the blue corn. I've learned about interesting preparation methods of corn, enhancing its dietary value.And, of course, I've read about the ever growing snowball of genetically modified corn. I've always wondered why people scream and kick about gm soya, but calmly and obediently continue to eat gm corn flakes, gm fed animals' meat and milk? Ok, that's a subject for another blog post perhaps... Today I just want to tell about a little crazy idea of mine. I decided to grow purple corn - at the moment I'm capable of growing just a few pots or a box (because of space limitation), but nevertheless I'll learn how it grows. And I'll enhance my little seed bank of interesting and rear varieties. So I bought a popcorn mix in a health food store - and started to sort them by colour. Now I'll have not just blue, but also some red seeds. 

Runājot par neatkarīgu domāšanu, esmu ievērojusi, ka savā mazpilsētā neesmu viena, kam patīk iet "savu ceļu" - kāds te audzē banānkoku ārā!
Speaking about independent thinking, I've noticed that I'm not the only one in my town who's doing things their 'own way' - someone is growing a banana tree outdoors!

Un ir vēl kāds, kam vispār nevajag neko audzēt - absolūti pašpietiekama personība!
And there is someone else, who even does not need to grow anything - a truly self sufficient personality!

Šajās dienās atkal nagi niezēja pieķerties dārzkopības eksperimentiem. Viens beidzās neveiksmīgi - mandele neizdīga bet vienkārši izšķīda. Viens veiksmīgi - karoba sēkliņai garum gara sakne izaugusi, tagad gaidu, kad dīgļlapas pārplēsīs sēklas apvalciņu un uzsmaidīs saulītei.
I had a garden experimenting bug again. One of my experiments ended with no success - an almond didn't sprout, it just turned into a puree. Another one was successful - a carob seed sent out a looooong root, now I'm expecting its leaves to break out of the seed shell and to greet the sun.
Nopirku organic sarkanos sīpolus. Vienam no tiem nolēmu dot iespēju kļūt par mana varenā dārza sarkano sīpolu populācijas pamatlicēju - nogriezu galu (kā vēlāk izrādījās ar visu asnu) un iebakstīju mitrā zemē. Aug!
I bought organic red onions. One of them was given the chance to become a fore parent of my mega garden's red onions population. I cut its top (accidentally I've cut the top of its sprout as well) and put in moist soil. It is growing!

Neliek man mieru arī ideja par augu torņiem, tāpēc sāku tos būvēt. Vienā augs zirņi, otrā dažādi ārstniecības un garšaugi, pirmās iestādīju mārpuķītes (Bellis perennis). Starp citu, mārpuķītes ir ēdamas viscaur - saknes, ziedi, lapas, turklāt arī labs ārstniecības augs. Ideja man patīk, tomēr šobrīd tā īsti apmierināta ar padarīto neesmu, jo kā redzams bildē, pēc apliešanas ūdens un drusku zemes izbira pa izgrieztajiem caurumiem laukā. Varbūt drusku vairāk sablietēt zemi, laistīt uzmanīgāk un gaidīt, kad augu saknes pašas novērsīs šādu augsnes eroziju? Aktuāls jautājums ir arī par zemi - tā jāpērk un jāstiepj kā kamielim, jo tādiem torņiem vajag daudz. Nu ko, pagaidām nav noskaņojuma padoties.
I cannot get the idea about plant "towers" out of my head, so I've begun to construct two of them. One is for sweet peas, another for medical and spice plants - the first inhabitants settled there are lawn daisies (Bellis perennis). By the way, lawn daisies are edible - roots, flowers and leaves, and a useful medical plant as well. 
In general I like the idea about constructing plant towers in my backyard, however I'm not completely satisfied with the results so far. As I watered them, both water and some soil fell out. Maybe I should tamp the soil and water more carefully, or maybe the roots of the plants would eventually prevent the soil erosion themselves? The soil supply is an issue as well, I have to by it and bring home on my back as a camel, since my plant towers would require loads of it. Nevertheless I'm not inclined to give up at all.

Palasīju, ka mellenes var pavairot arī ar spraudeņiem - un nevarēju atturēties to neizmēģinot, nogriezu mazu zariņu savam mellenes stādam un ieliku ūdenī. Interesanti, kas no tā iznāks.
According to what I've read on internet forums it is possible to propagate blueberries with cuttings - so I could not resist cutting a small twig of my only blueberry plant to see whether it works. 

Pa dārzu ņemties piekusu - jo man ir divi palīgi, kas rada iespaidu, ka viņu ir vismaz divdesmit, un kam vienmēr vajag kaut ko garšīgu, tāpēc pārcēlos uz virtuvi. Tapa mazi gardi keksiņi.
Samaisīju 2 glāzes miltu, 1 glāzi organic jogurta bez piedevām, 3/4 glāzes nerafinēta niedru cukura, drusku ūdens (jo kaut kā prasījās drusku slapjāku mīklu), 1 tk sodas, sauju sagrieztu žāvētu aprikozu, un 1/2 glāzi šokolādes gabaliņus. Cepu 180 grādos ~30 min. Kamēr vīkstījos ar fotografēšanu, daži mīklainā kārtā bija pazuduši.......
Somehow I grew tired of gardening - mostly because I've got two helpers who manage to make an impression there are at least twenty of them instead., and who always crave for something tasty and sweet - so I moved to my kitchen. And baked some muffins. I mixed 2 cups of flour, 1 cup of organic plain yoghurt, 3/4 unrefined cane sugar, 1 tsp baking soda, some water (since I wanted the dough to be a little bit more moist), a handful of dried apricot pieces and 1/2 cup of chocolate chips. I baked it at 180 C degrees for ~30 min. While I was loitering with my camera some of them had misteriously disappered.......

Vēl šajās dienās mēs atklājām, ka mums ir pašiem savs "Eifeļa" tornis - sarkanais aplītis rāda, kur tā pakājē esam redzamas mēs.
This week we have discovered our local "Eiffel

Dažu brīvu dienu vērtība Value of some days off work

Darbā dažas piespiedu brīvdienas - tas nozīmē mazāk naudas, tomēr ieguvums ir vairāk laika mājās.
I had some days off work, I didn't want them because that means less on my paycheck, nevertheless I really enjoyed spending my time at home.

Liku pamatus savam nākotnes diždārzam. Iesēju garšaugus un dārzeņus. Nolēmu uzsākt eksperimentu ar eksotisko koku audzēšanu - iezāģēju un ieliku mērcēties karoba, tamarinda, mandeles un pekanrieksta sēklas.
I've started my future mega garden. Sowed some herbs and vegetables. Decided to experiment with some exotic trees. Scratched and soaked carob, sweet tamarind, almond and pecan seeds.

 

Kamēr mans dārzs mitinās mazajā pagalmiņā, tas tiks veidots vertikāls. Iedvesmojos šeit.

Inspired from here I think I'll make a vertical garden while there is only this small backyard at my disposal.

Apguvu arī cepeškrāsni. Tapa pirmā maize savās (kamēr maksāju īri) mājās un zirņu miltu cepumiņi.

I've tamed an oven here. So I made my first bread at my own (as long as I pay rent) kitchen. I also made some gram flour cookies.

Lūk supervienkāršā cepumiņu recepte.
Here is the super-simple recipe for the cookies.

1 glāze zirņu miltu
1/2 glāze sviesta
1/2 glāze nerafinēta niedru cukura
Visu samīca, izveido mazas bumiņas, saspiež plakanas un cep 180 grādos aptuveni 30 minūtes.

1cup gram flour
1/2 cup butter
1/2 unrefined cane sugar
Mix it all together in a homogeneous dough. Form small cookies by your hands, and bake at 180 C for approx. 30 minutes.

Mierīgās pēcpusdienās baudu rokdarbniecisku desertu - izšūju spilvendrāniņas bērniem.
I've got some crafty treat for myself - I embroider pillowcases for my children.

Kaķa motīvs gluži vietā, kopš ap mājus slapstās ziņkārīgs kaimiņš.
We've found this particular design appropriate since there is this curious neighbour of ours around.

Dienas kļūst garākas The daylight lingers longer

Tas nekas, ka tikai par pāris minūtēm, bet tomēr dienas kļust arvien garākas. Tas ienes dzīvē prieku un optimismu. Un mudina rosīties. Lai gan kopš esmu Londonā visu laiku mitinos pagaidu dzīvesvietās, tomēr dārzniekošana neiziet no galvas (un sirds). Šodien spēru simbolisku soli lielā varenā dārza virzienā - saglabāju dažas no nesen pirkto organic tomātu sēklām :)))

Even though only for some minutes every day, nevertheless the days become longer now. It brings joy and cheerfulness into the everyday life. And it urges to be active. Although I've been staying in temporary rented rooms all since I came to London, I cannot get thoughts of gardening out of my head (and my heart). So I made a symbolic step towards my big and gorgeous garden today - saved some seeds of recently bought organic tomatoes :)))

Ar entuziasmu ķēros klāt arī jakai, kuru iesāku adīt oktobrī sēžot Haidparka zālītē.

And I rather enthusiastically continued to knit a cardigan that I started to knit in October sitting on a lawn in Hyde Park.

Ziedi, kur esi iestādīts! Bloom where you are planted!

 

Šādu attieksmi pirmo reizi vārdos noformulēja sen skatīta multene par Rozā Panteru - kad galvenais varonis pildot fejas lomu meklēja ķirbi, ko pārvērts par karieti. To neatradis, viņš ieraudzīja klavieres un pie sevis noteica: "Jāstrādā ar to, kas ir" un pārvērta tās karietē (nu, precīzāk sakot, transporta līdzēklī, kas kaut cik līdzinās karietei, bet pilnībā pilda tās funkcijas). Bet tā nopietnāk par to sāku domāt, kad labu laiku atpakaļ izlasīju Rondas bloga ierakstu ar šādu pašu nosaukumu.


First time I heard some kind of definition of such an attitude was long time ago when I watched a cartoon about Pink Panther - the Panther was acting like a fairy godmother and was trying in vain to find a pumpkin to turn into a carriage. Finally he found a piano and told himself - you must work with what you have at your hand - and turned it into something vaguely resembling a carriage however fully functional. I started to think about it more seriously after reading Rhonda's blog post with the same name last year.

Pamazām cenšos pārvērst visas savas iedomas - ja tas būtu tā un tā, tad gan es izdarītu vairāk/labāk/gudrāk utt. Atmetu - es nevaru, jo man nav tas un šitais. Katra diena, katra stunda ir tā vērta, lai to izdzīvotu ar to, kas šajā brīdī ir dots un tā, kā tas tieši šajos apstākļos ir vislabāk iespējams. Šāda attieksme izkristalizējas vienmēr, kad redzam, dzirdam, lasām par kādu cilvēku, kas šķiet ir kaut ko lielu sasniedzis vai nodzīvojis tādu dzīvi, kas izsauc apbrīnu. Tāds cilvēks ir strādājis ar to, kas viņam ir bijis dots. Netērējot laiku un nervus zūdoties par to, kā nav, kas būtu, ja būtu, un kurš ir vainīgs.

I'm learning step by step to change those of my thought that are like - if it was so, I would do better/more/wiser etc. I'm trying to toss my attitude of - I cannot because I do not have this or that. Each and every day and hour have their value to be fully savored. To be lived the best way it is possible in given circumstances. Such an attitude is obvious all the times we hear, see, read about people who have done or achieved something that makes as step back in awe admiring their lives or achievements. Such a person has worked with what he/she had at their hands. They haven't wasted their time whining and wailing about bad and unfair circumstances, or trying to figure out who was to blame.

Tā nu strādāju ar to, kas ir - dārzniekoju uz lodžijas. Šogad vēlu sāku, tāpēc viss vēl ir pavisam sīks, toties sagādā milzīgu prieku - gan praktiskas lietas, gan vienkārši intereses pēc audzēti augi.

So I am trying to work with what I have at my hand - I'm gardening on my balcony. I started late this year, that's why everything is so tiny. However it gives much joy - both practically consumable plants and those I planted just out of curiosity. 

Iesēju kviešus vienkārši, lai redzētu, kā tie aug. 
I sow some wheat just to see how do they grow.

Pagājušajā gadā iesēju 5 adzuki pupiņas - arī, lai paskatītos kā tās aug un vai vispār aug mūsu klimatā. Ievācu ražu un iesēju šogad otro paaudzi - lai turpinātu vērot, kas iznāks un cik noturīgas ir sugas īpatnības
Last year I sow 5 adzuki beans - to see how do they grow and do they grow at all in our climate. They did. And this year I sow the harvested beans to see if the second generation grows and retains the characteristics of its species.

Iesēju arī superaugu kaņepi. Lai vasarā būtu daudz lapu zaļajiem kokteiļiem.
I sow also the super plant hemp, to have its leaves for green smoothies in summer.

Un vēl mizunu, kokvilnu un baziliku.
And mizuna, cotton and basil.

Ikdienas prieki Enjoying everyday routines

Nemaz nevaru aprakstīt, kādu mieru, prieku un harmoniju man sniedz vienkāršās ikdienas lietas. Mēs katrs kaut kādā mērā veidojam mazītiņu pasaulīti no lietām, nodarbēm un gaisotnes, kas ir ap katru no mums. Ir tik ļoti svarīgi to izveidot tādu, lai mēs paši tajā labi justos. Man personīgi vispatīkamākais šķiet tas, ka šī mazā pasaulīte ap mani ir nevis statuss, bet process. Tas nozīmē nepārtrauktas aktivitātes, izziņu un mācīšanos - un kas man šķiet vissvarīgākais - prieks par padarīto un sasniegto. Dažādiem cilvēkiem, dažādos dzīves posmos tā savas pasaules veidošana, protams, atšķirsies. Mani šobrīd gluži kā magnēts piesaista vienkāršas lietas ar dziļām saknēm - t.i. ēdiena gatavošana no cik vien iespējams maz vai nemaz neapstrādātiem pamatproduktiem, ar vienkāršām metodēm, kuru "saknes" sniedzas senā senā pagātnē un emocionāli saista mani ar iepriekšējām paaudzēm, kam esmu parādā tās labās lietas, kas tiek nodotas caur gēniem; savas ģimenes un mājas apadīšana, apšūšana, aptamborēšana un citāda aprokdarbošana, kas tāpat sniedz šo emocionālo kopības sajūtu ar tuvākiem un tālākiem senčiem un viņu stingrajām morālajām vērtībām; cik iespējams audzēju ēdamlietas uz palodzēm un uz lodžijas, meklēju un pielietoju vienkāršus un dabīgus ārstniecības un profilakses līdzekļus. Mūsdienu pasaulē ir tik daudz mākslīgu lietu - mākslīgs ēdiens, mākslīgi materiāli, mākslīgi prieki, mākslīgas bēdas, mākslīgas vērtības, mākslīgas attiecības, mākslīgi darbi, mākslīgs viss - un šīs vienkāršās lietas priekš manis ir mazi uzvaroši soļi prom no visa šī haosa, kur ir tik maz īstu lietu, vērtību, darbu, parādību.

Its impossible to describe in full detail all the peace, joy and harmony that I gain from simple everyday routines. In some sense everybody is creating a small virtual universe around themselves. This small universe is being made from things, activities and ambiance around us. And it is so important to create it to be comfortable for us.
For me this small universe is a process rather than a status. It means perpetual activities, learning and inquiries - and what is the most essential - enjoying the results of what I have done or achieved.
For the time being I am especially keen on simple things with deep roots - i.e. cooking from as unprocessed ingredients as possible by simple techniques for it gives me a subtle emotional contact with all the generations before me to whom I owe the good qualities of personality and skills passed to me via genes; knitting, sewing, crocheting and other crafting for my family and home for it also strengthens this emotional connection to past generations and their strong moral values; growing edible things on my windowsills and balcony as much as possible; seeking for simple and natural remedies and preventive medicines. 
The modern world is to full of artificial things - artificial food, artificial materials, artificial joy, artificial grief, artificial values, artificial relationship, artificial jobs, artificial everything - so these simple things are small victorious steps away from all that artificial stuff.

Un tā manā virtuvē barojas rudzu (virsējais) un kviešu ieraugi - 
And so in my kitchen there are rye (on top) and wheat starters feeding -

Diedzējas kviešu graudi - daļa no tiem aizies zaļajā kokteilī, daļa ierauga maizē, daļu iesēšu kviešu zālītes audzēšanai.
Wheat berries are sprouting - some of them will be used in my green smoothie, some in sourdough bread and some will be sown in a box for wheat grass.

Pārgriezu ķirbi - daļa tiks izlietota ēdienos tuvākajās dienās, daļa noplaucēta un sasaldēta. Sēkliņas izžāvēšu siltā cepeškrāsnī un ar bērniem tās viens divi notiesāsim.
I opened and cut the pumpkin - some will be used in recent days in various recipes, some will be blanched and put in a freezer. I salvaged its seeds, dried them in a warm oven and I am goring to eat the together with my kids in no time.

Dārzkopības jomā, pirmā šīgada kultūra uz virtuves palodzes ir dilles.
This year's first crop on my windowsill - dills.

Tapa vienkāršs pusdienu ēdiens - plānais maciņš un veselais saprāts liek meklēt līdzsvaru starp taupīgumu un veselīgumu. Tad nu pusdienās bija vārīti dzeltenie šķeltie zirņi, svaigs gurķis, svaigas salātu lapas un kam kārojās, tam arī skābais krējums.
A simple lunch - a meager dollar and common sense make me look for both frugal and healthy meals. So we had something frugal, simple and healthy for lunch - cooked yellow split peas, fresh lettuce and fresh cucumber and a dollop of sour cream for those who liked it.

Pēc pusdienas laika snaudas bērniem tika launags, kas man par prieku netika izbrāķēts - cenšos gatavot tā, lai mazajiem kārumniekiem tiek gan našķi, gan veselīgas lietas.Vārīju "mannā" putru - ūdenī vāra amaranta graudus, ķirbja gabaliņus, kad gandrīz gatavi, pievieno manna, uzvāra, pielej auzu pienu, samaisa. Saliek bļodiņās un dekorē ar augļiem (man šoreiz bija konservēti persiki un ripiņās sagriezti banāni) un saldinātāju (šoreiz tas ir kaltētas svaigas cukurniedru sulas pulveris).
After a midday nap my kids enjoyed a treat - a meal balancing between sweet treat and a healthy one. In some water I cooked amaranth grains and pumpkin cubes; when they were almost cooked I added semolina; when it was done I poured in some oatmeal "milk", stirred well and put in small bowls. It was decorated with fruit (this time it was bananas and canned peaches but you can use any fruits or berries) and sweetener (I used powdered dried raw cane juice).

Viens no dzīves retajiem dārgakmeņiem mūsdienu pasaulē ir mājskološana. Lasot gan "par", gan "pret" to izvirzītos argumentus, arvien vairāk sliecos uz "par". Šobrīd mani bērni vēl iet dārziņā, tomēr tajās dienās, kad dažādu iemeslu dēļ viņiem jāpaliek mājās, es cenšos simulēt mājskološanas vidi. Mums visām trim milzīgu prieku un arī praktiskas iemaņas sagādāja šūšanas nodarbība šajā pēcpusdienā.
One of the most rate jewels in modern world is homeschooling. When reading "pros" and "cons" of it I am more and more fascinated by the "pros". Now my kids attend the daycare, however during those days when they stay at home for various reasons I try to simulate a homeschooling routine. This afternoon all three of us enjoyed a sewing workshop. 

neticami incredible

Kad ieraudzījo šo kociņu, neticēju, ka tam ir kādas izredzes izdzīvot...
When I saw this plant I didn't believe it has any chance to survive...

un tomēr ir ļoti lielas - par to pārliecinājos, kad uzmanīgi aplūkoju no visām pusēm!
and yet it has - I can clearly see it when looking carefully!

Vēl samērā neiespējami šķita ievākt ražu no istabas palodzes, tomēr arī tas izdevās.
It also seemed virtually impossible to harvest something from my windowsill however I did it.

Un vēl - šķiet ne pārāk prātīgi istabā audzēt citronkoku, tomēr es to darīšu.
And it seems not very wise to grow a lemon tree indoors, but nevertheless I will do so.

rokdarbi un pilsētdārzniecība crafts and urban gardening

Turpinu strādāt rokdarbus, vairākas lietas vienlaikus - ideju, vēlmju un vajadzību kā vienmēr ir vairāk nekā laika un spēka. Nolēmu paniekoties ar dažādiem tamborētiem motīviem. Lūk, gatava puķe un iesākts taurenis. Tagad aukstajā gadalaikā arī šādus dekoratīvus motīvus gribas tamborēt no pūkainas siltas dzijas. Ja būtu vasara, iespējams, es tos veidotu no vienkrāsaina vai batikota kokvilnas pavediena. Bet tagad tie sēdēs vai nu uz aizkariem, spilveniem, sienas rotājuma vai gultas pārklāja tādi mīksti un pūkaini.
I'm working on several craft projects at a time - there are always more ideas, wishes and needs than time and capability. This time I've decided to play with various crochet motives. Here you can see a flower and beginning of a butterfly. Now, in the cold season I feel I need to make them of warm wool. If there was summer I would have made them of cotton yarn. So now they will sit either on curtains, cushions, wall decor or bedspread warm and fluffy.

Nākamais projekts jau ir praktiskākas dabas - no bildes nevar saprast, kas tas ir, tāpēc pačukstēšu, ka ceru no tā dabūt gatavu siltu, dubultkārtu bērnu cepuri - tādu, kuru velk pāri galvai un kas vienlaikus pilda arī šalles funkcijas. Darba vēl daudz, jo uzadīta tikai cepures oders.
The next craft project is more of the practical nature - as it might be impossible to guess what it is when looking at the picture, so I will tell - I hope it would turn into warm, double-layer children winter hat that functions as a scarf in the same time. There is really much to do yet, this what you see is just an inner layer.

Tas nu par rokdarbiem, bet vēl viena mīļa nodarbe man ir dārzkopība. Cik nu dzīvoklī tas iespējams. Lielākā daļa siltumu mīlošo augu no lodžijas ir pārnesti istabā, un daži no tiem turpina ražas sezonu - kā, piemēram, ķiršu tomātiņi.
That was about crafts. However the gardening is also a favorite activity of mine. Taking into account that I am restricted by the fact I live in a city apartment. Most of the warmth-loving plants have been brought indoors and some of them continue to give harvest - like, for instance, this cherry tomato.

Mēģinu arī kaut cik sevi apgādāt ar zaļo kokteiļu izejvielām. Viens no risinājumiem, kā iegūt tīrus, minerālvielām, mikroelementiem un vitamīniem bagātus zaļumus ziemā ir tos biezi sasēt, izaudzēt 10-15cm garumā un tad likt kokteilī. Tradicionāli to varētu darīt ar kviešu vai auzu dzinumiem. Bet vēl viena šim mērķim noderīga kultūra ir kaņepes. Iesēju tādu nelielu mežiņu, nu ir sadīgušas. Pēc dažām dienām būs liekamas kokteilī.
I'm trying to grow also some supplies for my green smoothies. One way how to get organic and mineral and vitamin rich greens for the smoothies in winter and in a city apartment is to sow them densely, grow 10-15cm high and then cut and blend together with fruits or berries into a healthy, delicious smoothie. Traditionally it would be wheat or oat grass. However there is one more wonderful option - hemp. So I have sown them and now they have sprouted. Only some days to wait till harvest.

Kamēr noņēmos ar ēdamajiem augiem, tikmēr kāds cits, neēdams, man sagādāja patiesu pārsteigumu. Es laiku pa laikam ielūkojos Depo nocenoto augu plauktos meklējot pērles. Reiz atradu pavisam nobeigušos orhideju, bez saknēm, un gandrīz par velti. Mājās tai nogriezu visas nokaltušās un nopuvušās saknes, uztupināju uz mitra orhideju substrāta, noliku siltā gaišā vietā. Tā sāka atkopties, izauga jaunas saknītes, sāka arī augt jaunas lapas. Un tā nu es par to aizmirsu, tikai laiku pa laikam aplēju substrātu lai neiekalst. Un tā, kādā jaukā dienā atradu šo -
While I was busy with edible plants, an inedible one really surprised me. From time to time I go to the discount section of the plant store to see if I might find some 'jewels'. Once I bought almost dead orchid, it cost nearly nothing because its roots where all gone and leaves wrinkled. At home I cut all the deat roots (all the roots!) and put it on a orchid substrate in a glass jar in a warm and well lit place. It got better gradually, the new roots grew and some new leaves appeared and I almost completely forget about it. And one day I found this - 

Rokdarbi, ziloņa mazgāšana, ierauga modināšana Crafts, a bath day for an elephant and waking the bread starter

Patiesā darbu secība gan bija - ierauga modināšana, ziloņa mazgāšana un tikai tad rokdarbi. Maize iet uz beigām un jāsāk domāt par nākamo cepienu. Šoreiz mēģināšu nākamo recepti no maizes grāmatas - tai ir nedaudz savādākas sastāvdaļu proporcijas un papildus ieraugam, ūdenim, sālij, eļļai un miltiem vēl arī pilngraudu milti un iesala ekstrakts.Šodien sāku, bet pie maizes tikšu piektdien ap pusdienas laiku. Tā kā ieraugs ir snauduļojis ledusskapī mazāk par nedēļu, tam priekš pamošanās nepieciešama viena diena ar 3 ēdienreizēm - laiks starp ēdienreizēm 4-6 stundas. Sāku šorīt ap deviņiem un lūk, kas man bija vajadzīgs -

The actual sequence of events however was - waking the bread starter, washing an elephant and only then crafts. Since we have eaten almost all the bread I baked last week its time to consider the next lot. This time I'll try the next recipe from the bread book - its ingredients are proportioned slightly differently than previous and it calls for barley malt extract and whole wheat flour additionally to previously required water, starter, flour, vegetable oil and salt. I started today however the bread would be ready on Friday noon. As the starter has had its nap in the fridge for less than a week it needs only one full day of feeding - 3 times a day, and 4-6 hours between each feeding. So I started at 9 a.m.this morning and I needed the following items - 

Virtuves svariņus, ieraugu (burciņā), ūdeni, bļodu ar vāku, miltus. Ieliku mērcēties arī kviešu graudus, jo diedzēju tos un sablenderētus ar ūdeni pievienoju tos mīklai.

Kitchen scale, bread starter (in a glass jar), water, bowl with a lid, flour. There are wheat berries soaking, when they sprout I'll blend them with water and add to the dough.

Nākamais rindas kārtībā bija zilonis - pareizāk sakot ziloņa izmēra istabas augs, kas visu vasaru sēdēja uz lodžijas un pieņēmās zilonīgumā, bet tagad sāka salt un jānes iekšā. Pirms tam aizstiepu līdz vannai un nomazgāju. Tas ir banāns - bija jau diezgan apsalis, tomēr tā kā tas ir nevis koks, bet gan liela zāle, tas ātri tiks uz strīpas. Pirms diviem gada nopirku to Depo nocenotu - jo bija pamatīgi apsalis. Noriskēju, jo gadījumā, ja esošais lapu puduris pat nebūtu atkopies - to viegli var pavairot no saknēm. Tomēr tas atkopās un vairojas arī uz nebēdu. Man nelielu diskomfortu sagādā fakts, ka es nezinu, kas tā par šķirni. Visticamāk jau ka kāds no dekoratīvajiem pundurbanāniem, bet veikala etiķetē bija rakstīts Musa Bananas - kas neizsaka neko. Tik pat labi viņi varēja uzrakstīt Banāns Banānveidīgais. Tagad ticis siltumā cerams, ka ātri atkopsies un piedos man tās dažas liekās nedēļas, kuras noturēju viņu uz lodžijas un neienesu iekšā jau septembra sākumā........

The next on my to do list was an elephant - actually an-elephant-size container plant, that has been sitting on my balcony all the summer and getting any more an-elephant-size. Now its obviously too cold for it, so I somehow took it to the bathroom and washed - it's a banana plant. Although it has suffered a bit from the cold weather it would recover soon since it is not a tree, it's a big grass. I bought it two years ago for a discount price since it was heavily damaged by frost. I was not discouraged by its terrible view because I was sure that even if it would not recover I still would be able to grow new plants from the healthy root system. It recovered.and give new plants from roots all the time. I am a little bit worried about the fact that I do not know what kind of banana is it - it might be one of ornamental dwarf varieties, I think so. The label in the shop said it was 'Musa Bananas' - it does not say anything! Now the plant is in warm room and I hope it likes there and I hope it forgives me that I did not bring it in some weeks earlier, in the beginning of September...

Pēcpusdienā nedaudz laika atradu arī kādam rokdarbam - esmu sašuvusi meitu bērnudārza grupiņai aizkarus un sasēju nesen uztamborētajai šallei bārkstis.
I had some time for crafts in the afternoon - sewed curtains for my daughters' daycare and finished my crocheted shawl.