Mana mīļā sēņu zupa un kā "viņi" gribēja uzvārīties My favorite mushroom soup and how "they" wanted to rip me off

Nu lūk, ziemīgais laiks šķiet atnācis uz palikšanu, lai gan ziemīgs Dienvidanglijas izpratnē ir dienā ap +10, naktī ap +5. Kaut gan netrūkst dienu, kad gan dienā, gan naktī ir, piemēram, +8. Latvijā tas būtu vienkārši rudens. Tomēr ir pietiekami drēgns, lai gribētos pusdienās ko siltu un sātīgu. Un mana mīļā sēņu zupa nu piedzīvo mazu variāciju uz biezuma un sātīguma pusi

It seems obvious now, that winter has settled in. However, here in South East of England winter means +10C during the day and +5C during the night. For me it is not a proper winter, rather an autumn. And even more weird to me seems when the temperatures are the same during the day and night, i.e. +8C. Nevertheless it is dreary enough to crave for something warm an hearty for lunch. So I modified a bit my favorite mushroom soup to make it thicker and heartier. 

Cik vien iespējams, gatavoju no pamatproduktiem, ne pusfabrikātiem, tā nu zupai šoreiz ņēmu
-izmērcētas pupiņas,
- kartupeļus,
- nedaudz šampinjonus,
- nedaudz šitake un šimedzji (es nemaz pat neceru, ka transkriptēju izrunu pareizi) sēnes.
-1 burkānu,
- 1sīpolu,
- veģetāro buljonu, sāli, zaļumus

I cook from scratch as much as I can, so I took
- soaked beans,
- potatoes,
- mushrooms (a bit from each - button mushrooms, shitake, shimeji)
- a carrot,
- an onion,
- vegetable stock, salt, herbs.

Vispirms izvārīju buljonā pupiņas gandrīz mīkstas, tad pieliku kartupeļus, vienlaicīgi eļļā apcepu sīki sagrieztu sīpolu un uz rupjas rīves rīvētu burkānu. Kad tie apcepušies, pieliku sagrieztas sēnīte, mazliet apcepu, un visu pieliku zupai. Vārīju, kamēr visas sastāvdaļas mīkstas, pieliku garšvielas. Lūk rezultātā, bieza, tumša, sātīga ziemas zupa.

First I put beans in stock and cooked almost tender. Then added potatoes, in the same time I sauteed chopped onion and grated carrot in a bit of oil. Added sliced mushrooms to the skillet, fried a bit together with onions and carrots and poured all the mixture into the pot where beans and carrots were cooking. Cooked all together until all the ingredients were tender. Added some salt and spices and enjoyed my thick, dark, hearty winter soup.

Nu jau būs vairāk kā divi gadi kopš šeit dzīvoju un šo to esmu iemācījusies. Piemēram, to, ka "viņi" visu dara lēni un pamatīgi. Tāpēc jābruņojas ar lielu pacietību. Jebkurā saskarsmē ar kādu iestādi. Ja nesaglabāsi pilnīgi visus čekus, visas algas lapiņas un tml. papīrīšus, tad vienā brīdī tev viņus vajadzēs, kad vismazāk būsi to gaidījis. Piemēram, pēc nedēļām ilgas gaidīšanas uz viņu atbildi par iesniegtajiem dokumentiem, saņemsiet vēstuli, kur tiek prasīts iesniegt trūkstošos dokumentus - jūsu darba līguma 4.lapaspusi un apliecinājumu, ka  viens no jūsu dvīņiem ir dzimis tajā pašā valstī, kur otrs. Un ne tikai papīrīšus. Un ne tikai valsts iestādes to praktizē. Arī privātbizness tādā veidā piepelna kādu lieku grasīti.
Sīka ieriebšana, piemēram, no viekala stāvvietas puses - vairums populāro lieveikalu sātvvietas ir bezmaksas, bet dažos stāvvieta ir bezmakasa, ja atstāj mašīnu līdz 3 stundām, vēl vienā no lielajiem gigantiem stāvvieta ir bezmaksas, ja atstāj līdz 3 stundām un iepērkas par vismaz 5 mārciņām. Forši, bet ir viens bet - vispirms jāsamaksā parkošanās automātā 50 pensi, tad tev izdod divus čekus, vienu, ko ielikt logā, otru, ko uzrādīt kasē, kur no pirkuma atskaita tos 50 pensus. Ha ha, un te mēs nonākam pie tā, kā pat milzu korporācijas nesmādē sīku peļņu - automāts pieņem tikai 20p, 50p, 1 mārciņās monētas. Un nedod atlikumu :)))))) Tātad, ja nav pie rokas 50p monētas, tad uzdāvini veikalam savu sīknaudiņu. Piekrītu, tas nav daudz, bet plāns viltīgs, jo tur taču katru dienu simti, ja ne tūkstoši parkojas....
Pamatīgāku ķērienu bija iekārojuši mani interneta provaideri. Maz jau tas, ka nevaru internetu dabūt bez telefona līnijas abonēšanas (un es te nevienam nezvanu, faktiski katru mēnesi maksāju to abonēšanas maksu par neko), viņiem vajag vēl kādu ienākumu. Un, lūk, ko bija izdomājuši. Jūnija sākumā mainīju dzīvesvietu. Pieteicu maiņu provaiderim, jo nolēmu, ka labāk šo pašu, nekā ņemot citu atkal no jauna maksāt visas viņu sagudrotās pozīcijas rēķinā. Nav problēmu, vecajā vietā atslēdza, jaunajā pieslēdza. Bet no vecās vietas palika modems. To neviens neprasa. Labi, ka pietika prāta/veiksmes to kopa ar ķeskām iepakot kastē un nolikt "nebaltām dienām". Nu jau decembris, bet pirms pāris dienām (tātad nepagāja ne pusgads) saņēmu vēstuli ar apmaksātu kulīti, kur to veco modemu ielikt un nosūtīt atpakaļ. Ar piebildi, ka, ja nu gadījumā modems nozaudēts, tad man būšot jāmaksā 50 mārciņas. Smalki :) Redzēs, ko nākošo šie izdomās, kad saņems savu īpašumu sveiku un veselu...
Šeit ļoti tiek reklamēts un uzspiests visus maksājumus noformēt kā automātiskos maksājumus (direct debit). Latvijas bankām būtu ko pamācīties. Jo, ja noteiktajā dienā kontā ir par 1 pensu mazāk naudas, nekā automātiskajam maksājumam vajag, tad nākamajā dienā, kad naudas varbūt tur pietiktu, automātiskais maksājums nenotiek. Latvijā būtu tā, ka tajā brīdī, kad kontā naudas gana, maksājums aiziet un tiek iekasēti tie daži santīmi par katru dienu soda naudas. He, hē, Anglijā ir labāka sistēma. Maksājums nenotiek, tev, cilvēk, jāsamaksā soda nauda kā minimums ar 2 cipariem, plus jāsamaksā pašam "manuāli" tas maksājums un vēl komisijas maksa naudas saņēmējam (arī obligāti ar diviem cipariem) par manuāla maksājuma apstrādi.
Faktiski visu laiku jāsaglabā modrība, jo šeit ir senas tradīcijas, kā pelnīt naudu. Pretējā gadījumā, viss ko varat darīt ir maksāt un pie sevis noburkšķēt - Pēterīts, cūka!

It's been more than 2 years since I live here and I can tell, I've learned a lesson or two. For example, I've learned how 'they' are trying to rip off people. And how slowly and sluggish everything is processed. Not only in government authorities - they are slow, they demand you to produce papers and slips you didn't even suspect you'd need anymore. And then after weeks of waiting for their answer you receive a letter asking you to produce something you have already showed them, but they insist you haven't. Like, for example, page number 4 in your work contract, or confirm that one of your twins had been born in the same country as the other one. So you learn to keep everything for years. Private businesses are worse. They have figured out how to rip you off quite efficiently.
Some of the examples - 
Supermarkets - most of these giants have free parking lots. Some of them have free parking lots for 3 hours. But one of them is more efficient. Their parking lot is free for 3 hours and when you buy something for at least 5 pounds. Sounds fair, doesn't it? I agree. But what about their parking meters? You have to pay 50p, that is deducted from your purchase at the till. Still sounds fair. But what if the parking meters accept only 20p, 50p and 1pound coins? And they don't give any change.And their tickets don't say how much you have paid, so at the till you get only those 50p back. It's just the small change, but can you count how many people pay those extra pennies every day? Multiply those extra 10p or 50p by hundreds or even thousands of shoppers.
Supermarkets don't scorn pennies. My internet provider aimed higher, though. I changed the address in beginning of June. Kept the same provider (didn't want to pay all their additional charges for changing the provider), they disconnected their services at one address, connected at another (of course, they put several payment positions in my bill, that's inevitable). And that was that. But what to do with the modem form the old place? I was lucky enough to take it with all its wires and Co, and pack in a box. Decided to keep it on the upper shelf just in case. It is already December now, so a couple of days ago I received a nice letter from them asking to send it back (with all the wires and Co) in the attached prepaid bag. How swiftly - not even a half a year since I moved, they got me! And if I fail to send the modem back, they would charge me 50 pounds. This time they missed. I sent their property back, safe and sound. What is their plan B I wonder?
Another thing so popular here ir Direct Debits - everywhere they push it hard. But what if you are 1 penny short on the Direct Debit day? Do you think they will take the payment after a day or two when some money comes into your account and charge you some small fee for being a day or two late? Alas! They do nothing. You have to find out it by yourself (they will write you 'shortly' - after a month at least), you have to pay them a fee of at least 2 digit sum, pay the missed payment manually, and pay another hefty penalty to the payee for processing the manual payment.
So watch out. The system is well tuned. All you can do is to be vigilant, to plan ahead. Otherwise you pay and swear under your breath...

Kas mani pārsteidza bezmaksas žurnāliņā un kur pazuda kokosrieksta otra puse What surprised me in a free magazine and what I did with the other half of the coconut

Nu jau esmu pieradusi pie bezmaksas avīzēm un žurnāliem visās Londonas stacijās. Reti kad paņemu, jo esmu nogurusi no to stila. Kaut kas pazīstams man likās "Metro" un "Evening Standard" slejās. Bet kas? To sapratu, kad uzzināju īpašnieku vārdus - http://en.wikipedia.org/wiki/London_Evening_Standard Saprotu jau, ka to žurnālu veido liels un "multikulturāls" kolektīvs, bet tomēr stils ir drusku līdzīgs krievu avīzēm :)))
Tomēr tam ir arī bezmaksas žurnāli katru nedēļu. Viens no tiem ir "Stylist", jau pēc nosaukuma skaidrs, par ko raksta, un reizēm ko tieši tādu gribas palasīt. Šorīt manu uzmanību piesaistīja jaunā Stylist redkolēģija - izrādās šis ir 200.numurs un redakcijas krēslus ieņēmuši dažnedažādi sabiedrībā zināmi cilvēki. Un tā, vienā no lappusēm ieraudzīju lēdiju Vivjēnu Vestvudu un viņas īso, bet tik kodolīgo rakstu par mūsu laika realitāti, ka nevaru nepadalīties. Aprbrīnoju, kā tik īsos teikumos var tik precīzi un saprotami izklāstīt mūsdienu neofeodālisma būtību. Raksts šeit.

I've got used to London's free newspapers already, so I read them so very seldom. I'm kind of tired of their writing style. When I just arrived in London I took them almost every day, but all the time I felt something familiar in the way the news were presented. I understood what's the matter only when I learned who were the owners of the Evening Standard - http://en.wikipedia.org/wiki/London_Evening_Standard Of course, I know that there are a multicultural team of editors, however I can't help but see how much it resembles Russian newspapers :)))
And they publish several free magazines every week, one of them - Stylist, I took this morning. This was their 200th issue and all the editorial team was replaced by well known people, aka celebrities. Browsing through the pages I stumbled upon a column written so extremely well... it was written by the Dame Vivienne Westwood. I totally admire how well she managed to put all this information about the neo-feudalism we all are trapped in into a comprehensive, simple, yet so informative short column. 

Atgriežoties pie piezemētākām lietām gribu pastāstīt, kur pazuda otra puse no vakardienas kokosrieksta. Sablendēju to ar karstu ūdeni. Šoreiz pienu gatavoju biezāku, uz pusriekstu ņēmu puslitru karsta ūdens. Atkal izkāsu caur katūna audumiņu - marle nepatīk, jo laiž cauri biezumus, bet kapronu, poliesteru u.c. sintētiskos audumus nelietoju, jo negribu sadzerties kaprona un Co putekļus. Pieliku nedaudz tīra kakao pulvera (mmm, esmu nopirkusi amazonā Callebaut kakao, ļoooti garšīgs) un drusku agaves. Pašai savs zīda dzēriens :)

And now about something more down to earth - about my coconut, i.e. the other half of it. Tonight I took it out from the fridge and blended with some 500ml of hot water. Strained through the muslin cloth (I don't use the cheesecloth because I don't like the solids and I don't use any poliamide or other synthetics because I don't want to eat synthetic dust), added some pure cacao powder (my favorite is Callebaut) and a little bit of agave. So silky and comforting!

Mainīgais kokosrieksts - šodien svaigs un atspirdzinošs Versatile coconut - crispy fresh today

Kokosrieksts man ir ļoti mīļš. Iedraudzējos ar to, kad meitas vēl bija maziņas, naktī cēlos barot, protams, tādā režīmā pašai ēst gribējās kā vilkam. Man tolaik bija dažādi iemīļotie ēdieni (nedabīgās kombinācijās, manam barojošas māmiņas organismam vien saprotami, kaut kādu pirmatnējo instinktu diktēti, kā, piemēram, svaigas salātu lapas ar olīveļļu un sāli), tomēr viens no "normālajiem" produktiem bija kokosrieksts. Cēlos nakts vidū un pa kārtai baroju bērnus un pati tikmēr grauzu koksrieksta šķēlītes. Sākumā to darīju, lai neaizmigtu un lai mans organisms saņemtu labos taukus, olbaltumvielas, minerālvielas utt. Bet viltnieks bija tik garšīgs, ka iegaršojās. Kopš tā laika, tas dažādās formās vienmēr ir manā virtuvē un manās mājās. Šodien sakārojās kaut ko svaigu un atspirdzinošu (pēc jauki, rezervēti, nevainojami pieklājīgas saskarsmes ar britu birokrātiju), ilgi nebija jādomā - kokteilīti. Kādu - tā, kas man virtuvē šodien atrodams? Ahā, varu dabūt banānus, saldētus mango, piešpricei dažas pīlādžogas, čia sēkliņas, linsēklas... un ko vēl? jā, pareizi - kokosriekstu pienu! Ne jau šādu tādu, bet svaigi gatavotu. Tā tikai šķiet, ka tas paņem daudz laika, it nemaz - 5 līdz 10 minūtes atkarībā no pieredzes un motivācijas stipruma. Tātad - izbakstu kokosriekstam vienu no trim caurumiem, sulu ietecinu blendera krūzē. Paņemu rokā virtuves dvielīti, dvielītī kokosriekstu (atvērtā plaukstā, dvielītis kalpo kā oderīte, lai plaukstu neievaino čaumalas šķēpeles) un ar āmuriņu klaks, klaks dauzu griežot apkārt. Tas sāk plaisāt, kamēr sašķeļas. Puse no rieksta ledusskapī rītdienai - ilgāk par vienu dienu nevar stāvēt, sāk garšot pēc ziepem, otra puse no mizas ar nazīti tiek izskrubināta blenderī. Pieleju ūdeni, šajā gadījumā aukstu, jo gribu aukstu un atspirdzinošu kokteilīti, apmēram 1 litru, jo šajā projektā man nepieciešams "plāns" piens , ieslēdzu uz lielāko ātrumu un kādas 3 minūtes maļu. Tad caur kokvilnas drāniņu nokāšu, ar rokām izspiežu, lai biezumi paliek sausi. Viss! Plānais aukstais piens gatavs. Domāju, ka ne tik ilgi būs jāgaida, kamēr atkal rakstīšu vēl par šī superrieksta izpausmēm.

Coconut is an old friend of mine. I learned to know him closer when I was a nursing mom of twins. During those late night seemingly endless nursing sessions my body craved various foods in insane combinations like lettuce leaves with olive oil and salt, for instance. One of the normal foods it craved was the coconut. So I kept munching slices of coconut night after night and grew a soft spot for him. Since then it is a must have in my kitchen (and in my house as well), in one form or another. Today I craved something crispy refreshing after I had spent half an hour facing the allsmiles-nice-stifflypolite British bureaucracy. It was a no-brainer - I wanted some smoothie. So, what's in my kitchen? Bananas, frozen mango chunks, some rowan berries, some chia seeds, some brown linseeds... and... and.. oh, yes - I need to blend it all with some coconut milk! Not the stuff in the tetrapacks, I need freshly made, thin and cold. Easy-peasy! I took a coconut, punched one of its three spots, drained the water in a blender jug, then lined my palm with a kitchen towel, placed the nut in my palm and kept hammering it with a nice small hammer until it cracked open. One half of the nut went straight into the fridge for tomorrow's use (when kept longer than one day it tastes like a soap), the other half got scratched out of its shell and into my blender. I added about 1 liter of cold water (remember, I wanted it to be thin) and blender for about 3 minutes. Then strained through the muslin cloth, squeezed the solids dry and - voila, a coconut milk! It's a myth that it takes long. Depending on experience and motivation it takes roughly 5-10 minutes. I guess I'll write about other uses of this versatile nut soon again.

Man bija pilnībā gana ar kokteilīti. Bet ģimene dipināja kājas un prasīja ēst. Tad nu tapa šis tas arī viņiem - vārītas sarkanās lēcas, ar sīpoliem sautētas 'quorn' maltās gaļas veģetārais variants un organic gurķis. Gurķi ir maza jēga ēst, ja neēd ar mizu. Bet tradicionāli audzētajam tieši mizā ir visvairāk nejaucību, nu tad ja negribu, lai tās nonāk manu bērnu vēderā, reizēm atļaujos izšķērdību nopirkt organic. Un vienmēr nopūšos - ak, ja man būtu savs dārzs!...

A smoothie was enough for myself but my family needed something more filling, so some supper had to be cooked. Boiled red lentils. Mince stile 'Quorn' sauteed with onions. And some organic cucumber. Cucumber is one of the products I buy organic, because there is virtually no point eating peeled cucumber. But I don't want all the nasties from the conventionally grown cucumber's peel to end up on my children's plates. So I'm splashing out on organic ones from time to time. And always with a sigh - if only I had my own garden!...

Gada pirmā zupa First soup of the year

Šogad pirmā zupa, sildoša un sātīga - kartupeļu tomātu krēmzupa. Sāku gatavoties tai jau iepriekšējā vakarā, jo zupai vajadzīgs mandeļu piens. Gatavu šad tad uz atlaidēm (parasti tikai tad, ja nav dārgāk par 1 mārciņu litrā) nopērku bērniem pie putras, musli vai tāpat padzert. Tam ir klāt niedru cukurs un dažādas piedevas, un tas ir gatavots no apceptām mandelēm. Bet zupai labāks ir dabīgs un nesaldināts. Kad bērni bija pavisam mazi katru dienu tiem tādu gatavoju svaigu. Iepriekšējā vakarā iemērcu mandeles, tās pa nakti uzbrieda. Ūdeni nolēju, un aplēju mandeles ar verdošu ūdeni uz divām trim minūtēm. Tad iebēru mandeles sietiņā. Vienā pusē blendera krūze, otrā trauks miziņām un tad tādām blanšētām mandelēm var ātri un viegli dabūt nost miziņas.

The first soup of the year was warming and hearty - cream of potatoes&tomatoes. I started some preparations for that in the evening before, because the recipe calls for almond milk. From time to time I buy ready made almond milk (when it is on sale at 1 pound per liter) for children to enjoy as a drink, to add to porridge or muesli. However I'm not very found of it because it contains added cane sugar and other stuff, and it has been made of baked almonds. But for soup I prefer natural and unsweetened. Just like what I used to make for my children every day when they were wee little. I soaked almonds the night before. The next day I drained them and blanched with boiling water. Then drained them again in a strainer. Put blender cup on one side and bowl for skins on other side - now it is quick an easy to take off the skins.

Kad mandeles notīrītas, jāielej ūdens blenderī un jāblendē kādas 3-4 minūtes. Pēc tam jāieliek sietiņā katūna audums (ar marli pārāk daudz biezumu izies cauri, kapronu nevajadzētu, jo tas ir kancerogēns un tā daļiņas var tikt pienā) un jālej piens cauri. Pēc tam kārtīgi jānospiež. Biezumus var izmantot citās receptēs - maizē, cepumos, "kotletēs" utt. Es  kādreiz tos izmantoju kā sejas un ķermeņa skrubi.
Šodien izkāsu pienu vienkārši caur diviem sietiņiem - tā daļa no biezumiem tika pienā, bet tā kā tas būs vajadzīgs zupai, tad drusku biezumi ir pieļaujami. Nokāstos biezumus ieliku trauciņā saldētavā. Izmantošu, kad nākamreiz cepšu maizi.

When almonds are cleaned, add some water to the blender and blend for 3-4 minutes. Then put some cotton cloth in the strainer and strain the milk through it. Cheesecloth will let too many small particles through it, and I do not use nylon because it is carcinogen and I don' t want nylon particles in my food. Squeeze the solids and use them in other recipes - bread, pastries, patties etc. Sometimes I use them as a facial or body scrub. This time I put them in a small container in freezer to be used when I bake bread next time. 
Since I used the milk four soup I strained it through two sieves because I didn't mind some solids to get into soup.

Nākamais solis - cepamajā traukā saliek šķēlēs sagrieztus kartupeļus un vienu vai divas ķiploku galvas ar notrieztām virspusītēm. Tomātu sezonā arī tomātus. Tagad izmantoju vienkārši tomātu biezeni, ko neliku cepties, bet pieblendēju vēlāk klāt. Pērkot tomātu biezeni, pastu vai gabaliņos sagrieztos tomātus noteikti pievēršu uzmanību sastāvam. Negribu nedz ēst nedz maksāt naudu par dažādām neveselīgām piedevām. Vispirms ieliek 200 grādos cepeškrāsnī uz 20 minūtēm. Pēc tam izņem, aprasina ar eļļu, uzkaisa garšvielas/kaltētus zaļumus un liek atkal uz 20 minūtēm, vai kamēr kartupeļi mīksti.
Pēc tam izņem no cepeškrāsns, saliek kartupeļus, tomātus, mandeļu pienu un no ķiploka daiviņām izspiesto izcepto mīkstumu blenderī un samaļ. Pēc vajadzības pievieno ūdeni, līdz ir vēlamā konsistence. Uzliek uz plīts katliņā, lai uzvārās, pēc vēlēšanās pieliek sāli, garšvielas, zaļumus. Mums zupa apēdās, pirms gatavu paspēju nobildēt.

Next step - put in a baking tray sliced potatoes, one or two garlic heads with cut-off tops and tomatoes (when in season). Today I didn't put tomatoes because I will use sieved tomatoes. When buying sieved or cubed or canned tomatoes or tomato paste I always read ingredients, because I don't want to eat or to pay for unhealthy additives. Put the baking tray in the preheated oven 200 C for 20 minutes. Then take out, drizzle with oil and some herbs. Put in the oven again. After another 20 min or when the potatoes are soft take out. Blend together potatoes, squeezed out of the skins baked garlic, tomatoes and almond milk. You might want to add some water to get the right thickness of the soup. Pour in the kettle or pot and heat to the boiling temperature. Turn off the heat, add salt, spices, herbs. My soup disappeared before I could take any photos

.

Plus 80 sekundes dienasgaismas 80 more seconds of daylight

Kopš saulgriežiem pagājušas vien dažas dienas, bet šodien ir jau 80 sekundes vairāk dienasgaismas! Ar aci laikam nevar redzēt, bet, iekšējais pulkstenis priecīgs. Ne man vienai prieks par garākām dienām. Rudenī, kad vācu nost lielāko daļu gliemežu apgrauztā "dārza", ieraudzīju ka dažiem pipariem pie plikajiem kātiem redzami mazītiņi lapu aizmetnīši (man sajuka, kuri bija saldie, kuri čili pipari).Cienot viņu neatlaidību un cīņassparu, ienesu tos uz ziemu iekšā - ja jau tik neatlaidīgi cīnās, lai viņiem tiek vēl viena iespēja. Iekšā viņi tiešām atkopās. Tā  kā nav ne diži silts, ne diži gaišs, tad auga tā palēnām, pa lapiņai, pa zariņam. Bet kopš dienasgaisma uzkavējas kaut par dažām sekundēm ilgāk, viens no viņiem izdarīja ko neparastu - mazmazītiņš un trausls, bet savu lielo dūšu apliecināja "izspiežot" pumpuru! Tagad ar interesi vēroju, kas nu būs tālāk - nometīs vai tomēr dos kādu "ražu". Man jau šķiet, ka tāda radība, kas saskata un novērtē pat dažas papildus sekundes dienasgaismas, nepadosies :)
There have been just a few days after the solstice, however today the daylight lingers for 80 more seconds than on 21st! It might be invisible for an eye to catch, nevertheless the inner clock counts it and appreciates. I've recently noticed that it's not only me who rejoice over these few more seconds. When I tidied up the leftovers of my 'garden' after slugs and snails had been feasting on most of it, I noticed that three of the pepper (I've mixed the chilies and paprika) stalks were not quite bare. They had teeny-tiny leaf buds! Respecting their perseverance and courage I decided to give them one more chance and moved them indoors. They did quite well, leaf by leaf, however with poor light and poor heating - nothing lush, just some small bold leafs. And then - when the days grew longer, even though for just a few seconds at a time - one of them did something extraordinary. Being so small and fragile it manifested its strong will and determination by producing a flower bud! I'm exiting to see what will come out of it. Would it drop it? Or would it eventually become a fruit? I suspect that a creature that appreciates such a small thing as few seconds of daylight wouldn't give up :)

Kamēr gaisma un siltums tuvojas pa sekundei vien, jābarojas no pagājušā gada krājumiem - kaltēti un saldēti labumi, pilni saules prieka un veselības, liekami zaļajā kokteilī. Šobrīd savos zaļajos kokteiļos jaucu saldētus banānus (ripiņās sagriezti un sasaldēti tie dod kokteilim īpašu garšu un tekstūru), saldētas dzērvenes, kaltētas nātres un karkadi. Un ūdeni. Svaigums un spēks.
Since the daylight returns just by few seconds a day, we must make use of the last summer's goodness that have been frozen and/or dried. There we can find the joyful sunshine and vibrant health - and put it in green smoothies. My basic recipe for green smoothies this time of year is - frozen bananas (sliced and frozen they add an exceptional taste and texture to the smoothy), frozen cranberries, dried nettles and karkade. And plain water. Fresh and powerful.

Brīvdienas ziemā nevaru iedomāties bez vilnas :)
I cannot imagine winter holidays without some wool :)

Ko sadarīt lietainā dienā What to do in a rainy day

Esam sagaidījuši kārtīgu lietu. Līst visu dienu. Par to vajadzētu priecāties, jo Anglijas dienvidaustrumos oficiāli izsludināts sausums. Kopš 1.aprīļa aizliegts laistīt iela un dārzus ar šļūtenēm. Ar lejkanniņu gan katrs drīkst stiept ūdeni cik uziet.
Finally we've got some real rain. It has been raining all the day. We should be happy about that since the UK's southeastern regions are in draught according to the water management authorities. Since 1st April there is a ban on hosepipes. Nevertheless one is allowed to pour as many watering cans of water onto their gardens as they can.
Man diena iesākās ar patīkamu atklājumu, ka sadīguši lapu kāposti. Izskatās, ka arī salāti, maurloki, dilles un salvija tūlīt tūlīt sadzīs zaļus asniņus. Nogulējuši sliņķi zemē jau vismaz nedēļu, siltais pavasara lietutiņš būs tos pamodinājis.
My day began with a pleasant discovery of vigorously sprouted kale. It looks like that lettuce, chives, dills and sage will be the next ones to sprout. The lazy folks have spent about two weeks in dormant stage in the soil, finally that warm spring raindrops have waked them up.

Pusdienās biju iecerējusi sarkano lēcu kotletes. Trūka vien valriekstu un rīvmaizes. Valriekstus šoreiz no receptes izsvītroju budžeta apsvērumu dēļ. Pēc rīvmaizes devos uz centra Tesco. Man jāpievienojas Rondai no down---to---earth foruma sašutumā par tik elementāru cepšanas un gatavošanas sastāvdaļu trūkumu mūsdienu lielveikalu sortimentā. Labi, ka tanī veikalā vismaz milti ir, man pie mājām ir Tesco express, kur ir vesels plaukts ar pankūku, keksu un maižu miksiem, bet parastu miltu nav. Tomēr tā kā biju iepriekšējā dienā pati izcepusi maizi, tad daudz nebēdāju. Sadrupināju pašcepto trešdaļkukuli un kotletes sanāca uz urrā. Maizes cepšanas rutīna pamazām stabilizējas, esmu atklājusi, ka lielisku garšu un papildus uzturvērtību maizei piešķir blenderēti diedzēti kvieši, tāpēc manā virtuvē tie pastāvīgi tiek mērcēti/diedzēti.
I had decided to make red lentil rissoles for lunch. And I had all the ingredients except walnuts and breadcrumbs. Walnuts were instantly left out due to some budgeting considerations. So I set out to the Tesco in the center of the town to get breadcrumbs. And ended up feeling some kind similarily to Rhonda from down---to---earth blog as she wrote about flour in their local supermarket. It seems that nowadays it is not easy to get ordinary cooking or baking ingredients. I feel lucky to be able to buy flour in the Tesco Metro of my town (the Tesco Express near my house does not have even that), however there were no breadcrumbs at all. Since I had baked bread yesterday, I just crumbled 1/3 of one of my home baked loaves and the rissoles came out excellent.

 Lūk arī recepte.
1 glāze sarkano lēcu
2 burkāni
1 sīpols
2-3 ķiploka daiviņas
1,5-2 glāzes rīvmaizes
sāls, pipari, garšvielas pēc vēlēšanās
Apsautē ūdenī vai eļļā rīvētus burkānus, sīki sagrieztus sīpolus un ķiplokus. Pievieno lēcas, pārlej ar ūdeni, lai lēcas būtu nosegtas un vāra, kamēr lēcas mīkstas un ūdens iztvaikojis. Atdzesētām piemīca rīvmaizi (ja vēlas arī 3/4 glāzes drupinātus valriekstus), izveido kotletes un eļļā cep gatavas.
Here comes the recipe:
1cup red lentils
2 carrots
1 onion
2-3 garlic cloves
1,5-2 cups of breadcrumbs
salt, pepper, spices of your choice
Sautee shredded carrots, chopped onion and garlic. Add lentils and water to cover the lentils. Cook until the lentils are tender and the water has evaporated. Leave it to cool. Mash in the breadcrumbs (and 3/4cups of crumbled walnuts if you wish). Form rissoles and fry.

Pašā vakarā baudīju zaļo tēju ar jaunu grāmatu.
I spent the evening with a cup of green tea and a newly purchased book.

Pagaidu ēšana Temporary eating

Lai gan pieturos pie pārliecības, ka katra diena jāizdzīvo pilnvērtīgi un jāizgaršo tās sniegtās iespējas un labumi, tomēr reizēm šķiet, ka kaut kas ir pagaidu variantā - īpaši jau īrējot istabu un meklējot pastāvīgāku dzīves vietu. Tad arī ēšana vairāk pieslienas jēdzienam "pagaidu". Nav pie rokas visu pierasto virtuves rīku un trauku, telpas un ierīču koplietošana arī uzliek kaut kādus ierobežojumus. Tāpēc reizēm ir noskaņojums uzēst "pagaidu" variantā - un meklējot, kā šo pagaidu ēšanu padarīt daudz maz veselībai nekaitīgu, atrodas daži pieņemami risinājumi. Šodien padalīšos ar diviem.
Although I am an advocate of fully living and savouring of each day, sometimes I am overwhelmed with a feeling of temporariness. Especially when I'm renting a room and looking for a permanent place to stay. When thing are like that, even eating seems to be 'temporary'. I haven't got all my usual utensils and gadgets with me, and also the communal use of kitchen space and devices brings some sense of limitations. That brings upon me a mood for temporary meals - nevertheless I try to invent at least not too unhealthy ones. I will share two of them today.

 

 Pavisam tradicionālas brokastis ar kliju pārslām, auzu "pienu" un mandarīniem. Tādiem rītiem, kad fantāzija īpaši nestrādā.

So very traditional breakfast of bran flakes, oat "milk" and clementines. This suits the mornings when your creativeness is down or still asleep.

Drusku sarežģītākas pusdienas. Turku zirņi bundžā, bet pēc tam eko buljoniņš (no kubiņa, bez nātrija glutamāta) ar sēklām un riekstiem. Esmu atklājusi, ka man šī kombinācija buljoniņš + rieksti ļoti ļoti garšo un sniedz arī sāta sajūtu.
A bit more 'sophisticated' lunch. Canned chick peas, organic broth (free from MSG) and seeds&nuts. I've discovered that a cup of broth with nuts is sooooo delicious and filling.

Ikdienas prieki Enjoying everyday routines

Nemaz nevaru aprakstīt, kādu mieru, prieku un harmoniju man sniedz vienkāršās ikdienas lietas. Mēs katrs kaut kādā mērā veidojam mazītiņu pasaulīti no lietām, nodarbēm un gaisotnes, kas ir ap katru no mums. Ir tik ļoti svarīgi to izveidot tādu, lai mēs paši tajā labi justos. Man personīgi vispatīkamākais šķiet tas, ka šī mazā pasaulīte ap mani ir nevis statuss, bet process. Tas nozīmē nepārtrauktas aktivitātes, izziņu un mācīšanos - un kas man šķiet vissvarīgākais - prieks par padarīto un sasniegto. Dažādiem cilvēkiem, dažādos dzīves posmos tā savas pasaules veidošana, protams, atšķirsies. Mani šobrīd gluži kā magnēts piesaista vienkāršas lietas ar dziļām saknēm - t.i. ēdiena gatavošana no cik vien iespējams maz vai nemaz neapstrādātiem pamatproduktiem, ar vienkāršām metodēm, kuru "saknes" sniedzas senā senā pagātnē un emocionāli saista mani ar iepriekšējām paaudzēm, kam esmu parādā tās labās lietas, kas tiek nodotas caur gēniem; savas ģimenes un mājas apadīšana, apšūšana, aptamborēšana un citāda aprokdarbošana, kas tāpat sniedz šo emocionālo kopības sajūtu ar tuvākiem un tālākiem senčiem un viņu stingrajām morālajām vērtībām; cik iespējams audzēju ēdamlietas uz palodzēm un uz lodžijas, meklēju un pielietoju vienkāršus un dabīgus ārstniecības un profilakses līdzekļus. Mūsdienu pasaulē ir tik daudz mākslīgu lietu - mākslīgs ēdiens, mākslīgi materiāli, mākslīgi prieki, mākslīgas bēdas, mākslīgas vērtības, mākslīgas attiecības, mākslīgi darbi, mākslīgs viss - un šīs vienkāršās lietas priekš manis ir mazi uzvaroši soļi prom no visa šī haosa, kur ir tik maz īstu lietu, vērtību, darbu, parādību.

Its impossible to describe in full detail all the peace, joy and harmony that I gain from simple everyday routines. In some sense everybody is creating a small virtual universe around themselves. This small universe is being made from things, activities and ambiance around us. And it is so important to create it to be comfortable for us.
For me this small universe is a process rather than a status. It means perpetual activities, learning and inquiries - and what is the most essential - enjoying the results of what I have done or achieved.
For the time being I am especially keen on simple things with deep roots - i.e. cooking from as unprocessed ingredients as possible by simple techniques for it gives me a subtle emotional contact with all the generations before me to whom I owe the good qualities of personality and skills passed to me via genes; knitting, sewing, crocheting and other crafting for my family and home for it also strengthens this emotional connection to past generations and their strong moral values; growing edible things on my windowsills and balcony as much as possible; seeking for simple and natural remedies and preventive medicines. 
The modern world is to full of artificial things - artificial food, artificial materials, artificial joy, artificial grief, artificial values, artificial relationship, artificial jobs, artificial everything - so these simple things are small victorious steps away from all that artificial stuff.

Un tā manā virtuvē barojas rudzu (virsējais) un kviešu ieraugi - 
And so in my kitchen there are rye (on top) and wheat starters feeding -

Diedzējas kviešu graudi - daļa no tiem aizies zaļajā kokteilī, daļa ierauga maizē, daļu iesēšu kviešu zālītes audzēšanai.
Wheat berries are sprouting - some of them will be used in my green smoothie, some in sourdough bread and some will be sown in a box for wheat grass.

Pārgriezu ķirbi - daļa tiks izlietota ēdienos tuvākajās dienās, daļa noplaucēta un sasaldēta. Sēkliņas izžāvēšu siltā cepeškrāsnī un ar bērniem tās viens divi notiesāsim.
I opened and cut the pumpkin - some will be used in recent days in various recipes, some will be blanched and put in a freezer. I salvaged its seeds, dried them in a warm oven and I am goring to eat the together with my kids in no time.

Dārzkopības jomā, pirmā šīgada kultūra uz virtuves palodzes ir dilles.
This year's first crop on my windowsill - dills.

Tapa vienkāršs pusdienu ēdiens - plānais maciņš un veselais saprāts liek meklēt līdzsvaru starp taupīgumu un veselīgumu. Tad nu pusdienās bija vārīti dzeltenie šķeltie zirņi, svaigs gurķis, svaigas salātu lapas un kam kārojās, tam arī skābais krējums.
A simple lunch - a meager dollar and common sense make me look for both frugal and healthy meals. So we had something frugal, simple and healthy for lunch - cooked yellow split peas, fresh lettuce and fresh cucumber and a dollop of sour cream for those who liked it.

Pēc pusdienas laika snaudas bērniem tika launags, kas man par prieku netika izbrāķēts - cenšos gatavot tā, lai mazajiem kārumniekiem tiek gan našķi, gan veselīgas lietas.Vārīju "mannā" putru - ūdenī vāra amaranta graudus, ķirbja gabaliņus, kad gandrīz gatavi, pievieno manna, uzvāra, pielej auzu pienu, samaisa. Saliek bļodiņās un dekorē ar augļiem (man šoreiz bija konservēti persiki un ripiņās sagriezti banāni) un saldinātāju (šoreiz tas ir kaltētas svaigas cukurniedru sulas pulveris).
After a midday nap my kids enjoyed a treat - a meal balancing between sweet treat and a healthy one. In some water I cooked amaranth grains and pumpkin cubes; when they were almost cooked I added semolina; when it was done I poured in some oatmeal "milk", stirred well and put in small bowls. It was decorated with fruit (this time it was bananas and canned peaches but you can use any fruits or berries) and sweetener (I used powdered dried raw cane juice).

Viens no dzīves retajiem dārgakmeņiem mūsdienu pasaulē ir mājskološana. Lasot gan "par", gan "pret" to izvirzītos argumentus, arvien vairāk sliecos uz "par". Šobrīd mani bērni vēl iet dārziņā, tomēr tajās dienās, kad dažādu iemeslu dēļ viņiem jāpaliek mājās, es cenšos simulēt mājskološanas vidi. Mums visām trim milzīgu prieku un arī praktiskas iemaņas sagādāja šūšanas nodarbība šajā pēcpusdienā.
One of the most rate jewels in modern world is homeschooling. When reading "pros" and "cons" of it I am more and more fascinated by the "pros". Now my kids attend the daycare, however during those days when they stay at home for various reasons I try to simulate a homeschooling routine. This afternoon all three of us enjoyed a sewing workshop. 

Vienkārši garšīgi Simply delicious

Izdevās pagatavot dažas vienkāršas, bet garšīgas lietas. Pirmais - zaļais kokteilis. Blenderī saliku banānus, zaļo salātu lapas, saldētas upenes un saldētas jāņogas, nedaudz ūdeni un gatavs lielisks enerģijas dzēriens bez kaitīgas blakusiedarbības.
I managed to make some simple yet delicious things. The first one - green smoothie. I just put in a blender bananas, some lettuce, some frozen red and black currants, some water and voila! - an energy drink without any harmful side effect.

Izdevās ar ļoti garšīga hibrīdmaize - ar ieraugu un arī ar parasto raugu.
1) 126g ūdens
     28g ierauga
     112g kviešu miltu
Visu samaisa, uzliek traukam vāku un atstāj istabas temperatūrā uz 8-12h
2) 228g ūdens
    1ēd.k. sausā rauga
    457g kviešu miltu
    2tk.sāls
    2ēd.k. olīveļļas
Pievieno mīklai ūdeni, sauso raugu un miltus. Samaisa viendabīgā masā, pārsedz bļodu ar dvielīti un atstāj uz 20min. Mīcot mīklu pakāpeniski pievieno sāli un eļļu, rūpīgi izmīca, kamēr mīkla ir gluda un elastīga. Pārklāj ar dvieli atstāj istabas temperatūrā 3h. Pēc tam uzliek vāku, ieliek ledusskapī uz 8-12h.
3) Izņem no ledusskapja, izveido kukulīšus uzliek uz pannas, pārsedz ar dvieli un patur istabas temperatūrā 1-1,5h.  Cepeškrāsni uzkarsē līdz 270grādiem, izsmidzina ar ūdeni, aizver vāku. Atver vāku, ieliek maizi. Pirmo piecu minūšu laikā divas reizes izsmidzina krāsni ar ūdeni. Tad nogriež karstumu līdz 240 grādiem, cep aptuveni 30-40 minūtes. Ja nav paredzēts apēst tajā pašā dienā, tad ietin linu dvielītī vai linu maisiņā un to ieliek plēves maisiņā.

I baked some 'hybrid' bread - it has both the starter and the yest in it.
1) 126g water
    28g starter
    112g wheat flour
Mix everything together, cover the bowl with a lid and leave at room temperature for 8-12 hours.
2) 228g starter
    1tb.s. dry yeast
    457g wheat flour
   2 tsp salt
   2tbs olive oil
Add water, dry yeast and flour. Miw well, cover the bowl with some towel and leave for 20min. Knead the dough and add gradually the salt and the olive oil. When the dough is soft, smooth and resilient cover the bowl with a towel and leave at the room temperature for 3hours. Then cover the bowl with a lid and put in the fridge for 8-12hours.
3) Remove the dough from the refrigerator, form the loaves, put them on the pan, cover with towel and leave for 1-1,5 hours. In the meantime heat the oven to 270 degrees Celsius, spritz with water and close the door. Open the oven door, put the bread inside and close the door. During the next 5min spritz the oven with water 2 times. Then reduce the temperature to 240 degrees Celsius and bake for some 30-40 minutes. If you do not plan to eat the bread in the same day, you can wrap the loaves in clean linen towels (or sack) and put in a plastic bag.

Pusdienās pagatavoju vienkāršu sautējumu, kas man ļoti ļoti garšo.
1) Nelielā ūdens daudzumā izsautē burkānus, kāļus, kartupeļus un zaļos zirnīšus (Konservēti nebūs garšīgi, jāņem vai nu svaigi vai saldēti. Šajā gadalaikā es izmantoju saldētus).
2) Pievieno kariju, sāli pēc garšas, pielej kokosa pienu (pašgatavotu vai veikalā pirktu) vai skābo krējumu (vai abus).

For lunch I made a simple stew which I like very very much.
1) Saute some carrots, rutabaga, potatoes and green peas (do not use canned peas, use either fresh or frozen) until soft.
2) Add some curry, salt and coconut milk or creamer or sour cream. 

Gatavs Finished

Gatava ir pavasara cepurīte. Drīzāk gan puspavasara :) Vajadzēja kaut ko starp pavasara un ziemas cepuri, tādiem laika apstākļiem, kad dubultā ziemas cepure-apkakle būs par biezu, bet plānā pavasara cepurīte par plānu. Nolēmu paeksperimentēt ar to pašu ķīniešu akrilu un lūk, kas sanāca -

Spring hat has been finished. It's not actually for spring. It will be suitable for some winter/spring weather when thick double layered woolen hat-scarf is too thick and spring hat is too thin. I decided to experiment with the same Chinese acrylic yarn I mentioned before and here you can see the result -

Un vēl ir gatavas arī pusdienas. Ātrs mazbudžeta ēdiens.
- uz pannas viegli apcep sausus rīsus un lobītus zemesriekstus (es tos iepriekš izkarsēju cepeškrāsnī un tādi tie viegli nomizojas).
- uzlej ūdeni, vāra, kamēr ūdens gandrīz iztvaikojis
- pieliek tomātu biezeni un izkarsē (Vasarā tomātus, ziemā tomātu biezeni, pastu vai mērci. Esmu pārliecināta, ka ziemā lielveikalos esošie tomāti ir tikai butaforija un tajos nav ne aromāta, ne garšas, ne uzturvielu. Tāpēc ja nevaru nopirkt svaigus vietējos tirgū, tad izmantoju tomātu pastu, biezeni vai mērci. Tās iegādē galvenais kritērijs ir sastāvdaļas. Ja uzmanīgi paskatās, tad pat Rimi un Maxima lieveikalos var atrast tādus, kuru sastāvā ir tikai tomāti un sāls. Ar savu mazo maciņu centīgi balsoju "pret" tādiem izstrādājumiem, kuros ir saharīns, aspartāms, nātrija benzoāts, nātrija glutamāts; pēdējo mēdz maskēt kā E621, garšas pastiprinātājs, MSG un tml. Nepērku arī tādus izstrādājumus, kuros ir neatšifrētas sastāvdaļas, kā piemēram, aromatizatori vai garšvielu maisījums, jo tajos ļoti bieži slēpj nātrija glutamātu. Ekstra ir saulē kaltēti tomāti, tomēr tos ne vienmēr budžets spēj pavilkt.)
- pieliek sāli un garšvielas pēc vēlēšanās, šoreiz piebēru kaltētu baziliku un brūnaļģes pulveri.

I've made some quick-easy-frugal lunch.
- heat some rice and peanuts on a pan
- add water and boil, then simmer until water is almost evaporated
- add some mashed tomatoes or tomato paste or sauce (In summer I use fresh tomatoes. I am sure that those 'tomatoes' that are available in winter are just illusion since they do not have any flavor or nutritional value. So I use sauce or paste instead. I always pay attention to the ingredients - and I vote with my small purse against aspartame, saccharin, sodium benzoate and sodium glutamate. I'd like to use sun dried tomatoes but those do not fit into my budget framework currently).
- add some salt and herbs. This time I added some dried basil and kelp.

Valriekstu maize Walnut bread

Turpinot savu maizes piedzīvojumu izmēģināju jaunu recepti un tā izrādījās vienkārši neiedomājami garšīga. Šī maize ir ēdiens pati par sevi. Tātad - valriekstu maize. Starp dažādām darbībām šīs maizes cepšanā ir noteikti stundu intervāli, tomēr tie ir pietiekami elastīgi, lai tos varētu piemērot atšķirīgām situācijām un iespējām. Jāsāk ar ierauga barošanu - starp katru no trim barošanas reizēm ir 4-6 stundu intervāls. Tātad ieraugu var pabarot 12-18stundu laika periodā. No pēdējās barošanas līdz mīklas gatavošanai ir 8-12 optimālais intervāls, bet 8-15 pieļaujamais intervāls. Atkal ir iespējams izrēķināt, cikos sākt barot ieraugu, lai vajadzīgajā laikā tas būtu gatavs mīklai. Par ierauga barošanu jau uzrakstīju, to neatkārtošu, bet sākšu ar pašu maizi. Produktu daudzums dots diviem nelielas karašas izmēra kukulīšiem.

As I continued my bread adventure I tried another recipe, that proved to be a tremendous success - the walnut bread. It was a meal itself! Baking with starter is really a flexible thing since the time spans between various steps starting from the starter feeding and resulting in freshly baked loaves may be adjusted. Feeding of the starter 3 times a day can be done with 4-6 hour intervals, so you can complete it during 12-18 hours. One has to start making a dough 8-12 hours after the last feeding - that's optimum time, but it is possible to stretch it to 15 hours after the last feeding. And the recipe itself also allows one to adjust. I will not repeat starter feeding which I described in previous posts, so I will start with the starter already fed. The amounts given in this recipe is for two medium loaves.

1.posms -
196g ūdens
84g ierauga
1 ēd.k. piena
1/2 ēd.k. miežu iesala ekstrakta
112 g pilngradu miltu (man tādu nebija, tāpēc es attiecīgo daudzumu kviešu pārslu samalu blenderī miltos)
50g rudzu miltu
1/8 tk sāls

Visu rūpīgi samaisa, iznāk tāda putras konsistences un izskata masa, kuru apsedz ar vāku vai šķīvi, vai pārtikas plēvi (ar dvieli ir par maz) un atstāj istabas temperatūrā uz 5 stundām.
Pēc tam, ja vēlas, apskata un liek ledusskapī uz 8 līdz 12 stundām.


1st step -
196g water
84g starter
1 tb.sp..milk
1/2 tb.sp. barley malt extract
112 g wholewheat flour (since I did not have them, I replaced them with rolled wheat ground in my blender into flour)
50g rye flour
1/8 t.s.salt

Mix it all together and it should look like a porridge. Cover with a lid, or plate or plastic wrap and leave in a room temperature for 5 hours. Then check and put (covered) into the fridge for 8-12 hours.

2.posms
"putra" no ledusskapja
200g valriekstu pusītes
84g ūdens
1/2 tk. cukura
310g kviešu miltu
1,5 tk sāls
1 ēd k valriekstu eļļas (var izmantot arī citu eļļu, tikai maize tad būs mazāk aromātiska).

2nd step

'porridge' from the fridge
200g walnut halves
84g water
1/2 t.sp sugar
310g wheat flour
1,5 t sp salt
1 tb. sp. walnut oil (if you use another oil the bread would not be spoiled, it will just have some less flavour)

Līdz 200 grādiem uzkarsētā cepeškrāsnī kādas minūtes apcep valriekstu pusītes - tiklīdz ir nedaudz par daudz, tā maize jau var teikt ir sabojāta. Nepieļaut apdegšanu - tikai nedaudz dzeltenīgu toni, lai valrieksti "izdod" aromātu. Noliek riekstus atdzesēties.
"Putrai" pievienot ūdeni, cukuru un miltus un kārtīgi samaisa. Noliek uz 20min atpūsties. Piemaisa sāli, tad eļļu un visbeidzot valriekstus. Tad kādu brīdi izmīca, līdz mīkla ir viendabīga. Atkal pārsedz un liek ledusskapī uz 8-12 stundām.

Lightly toast the walnuts in an oven preheated to 200 C degrees, do not allow them to burn - just 5 minutes until yellow golden and aromatic. Remove from oven and let them cool.
Mix together the 'porridge', water, sugar and flour. Let it rest for 20 minutes. Add salt, then oil and finally the walnuts. Mix them to be incorporated evenly. Then knead the dough for some time. Put in a bowl, cover and put in a fridge for 8-12 hours.

 

3.posms

Izņem mīklu no ledusskapja un ļauj istabas temperatūrā atsilt, aptuveni 2 stundas. Sadala mīklu divās daļās, izveido apaļus kukulīšus un iegriež tajos strīpiņas vai sabaksta punktiņus - lai maize cepšanās laikā palielinoties apmēros nesalūztu. Pirms cepšanas es izsmidzinu līdz 270grādiem uzkarsēto krāsni ar ūdeni, tā lai tā būtu pilna ar tvaikiem un ātri aizveru durtiņas. Pēc brītiņa ātri iestumju iekšā pannu ar kukulīšiem. Pirmo 5 cepšanās minūšu laikā vel 2 reizes izsmidzinu krāsni ar ūdeni. Šo numuru katrs var atkārtot/neatkārtot pēc vēlēšanās. Manā cepeškrāsnī tas dod labāku mitrumu un labāku cepšanos. Pēc 10 min nogriežu temperatūru uz 200 grādiem. Ja vēlas, pēc 20 minūtēm var kukulīšus izņemt un apgriezt otrādi, lai abas puses vienādāk izcepas, bet var to arī nedarīt un cept aptuveni 40-45 minūtes. Cepšanās laiks dažādās krāsnīs var būt dažāds.

3rd step
Remove dough from the refrigerator and leave in room temperature for 2 hours. Preheat oven to 270 C degrees. Make two loaves and make some cuts to their surface to enable expanding during the baking. Spritz the preheated oven with water and close the door. Then open the door and quickly put in the loaves. During the first 5 minutes of baking I spritz the oven 2 more times. You can choose whether you would do that or not. After 10 minutes reduce the heat to 200 C degrees. Bake for 40-45 minutes. If you wish you can rotate the loaves after 20 minutes of baking to ensure they bake evenly.

Kā jau rakstīju - šī maizīte ir ēdiens pati par sevi - īsts gardēžu ēdiens!

As I wrote - this bread is a meal itself - for a gourmand!

Silta zupa aukstai dienai Warm soup for a cold day

Priecājos par ziemu, kas šogad sākusies balta un ar īsti ziemīgu aukstumu. Ziemas gaiss smaržo īpaši! Pat pilsētā, ir vietas un brīži, kad īpašo ziemas gaisa smaržu nenomāc mašīnu dūmu smaka. Un uz parasti tumšo un pelēcīgo novembra dienu fona īpaši izceļas pa kādam saulainam brīdim. Tā nu šodien gāju uz tirgu lēnā pastaigas solī, izbaudot ziemas baltumu, spirgtumu, pa brīdm kādu malkas dūmu smaržu un spožu sauli...
Atnākot no tirgus izvārīju īstu ziemas zupu - visas tās sastāvdaļas iespējams izaudzēt tepat uz vietas. Vismaz es tā ceru - tā kā man nav pieredzes zemes apsaimniekošanā, tad prātoju par sarkanajām lēcām - vai tās pie mums var vai nevar izaudzēt? Iespējams, ka tradicionāli nav tās audzēt, tomēr iespējams noteikti tas ir.
Nu tātad, zupas recepte 4-5 porcijām

1 neliela sarkanā biete
2 vidēji burkāni
1glāze sarkano vai dzelteno lēcu
4 vidēji kartupeļi
garšvielas, zaļumi, krējums, sāls - pēc vēlēšanās

Burkānus un bieti nomizo un sarīvē uz rupjas rīves, liek ūdenī vārīties kopā ar lēcām. Kad gandrīz gatavs, pieliek kubiņos sagrieztu kartupeli. Kad gatavs, pieliek sāli, garšvielas, zālumus, krējumu pēc vēlēšanās.

I am really happy that winter has come - as white and cold as it should be. And I really enjoy the special smell of winter's air. Even in the city there are places and times when one can smell this special aroma of crisp winter day. I took a walk to the market today and came back with local produce for some soup. Here is the recipe for 4-5 servings - 


1 small beetroot
2 medium carrots
1 cup red or yellow lentils
4 medium potatoes
salt, herbs, sour cream - upon your choice


Peel and shred carrots and a beetroot on a coarse grater and put into water together with the lentils, bring to a boil and boil on medium heat. When almost boiled, add cubed potatoes. Add salt, herbs and sour cream upon your choice before serving.

Kārumi Special treats

Šajās dienās esmu saņēmusi dažādus kārumus - gan prātam, gan ēšanai. Pirmā jaukā dāvana bija tieši ēšanai -
I have been presented various treats these days - both for the table and for my mind. The fist special treat was for the table -

Neticami, bet gan šīs vīnogas, gan avenes ir nolasītas tepat pie Rīgas pirms pāris dienām - tātad, ja vien ir kur audzēt, tad gardumus var audzēt āra apstākļos līdz pat oktobra vidum!
Incredible, but both grapes and raspberries have been picked here, near Riga, just a couple of days ago - that means if one has got a place where to grow something, one can grow such delicious berries outdoors even until the middle of October!

Otru gardumu vēderam sagatavoju pati - bildes nav, jo ātri apēdās, bet recepti gan ielikšu.
The second delicious thing I made by myself - and I have not taken a picture because the salad was eaten almost instantly. But here is the recipe, very simple -

Burkānu puravu salāti - samaisa vienādās daļās vārītus rīsus, svaigus mazās skaidiņās rīvētus burkānus, nedaudz puravus ar eļļu, krējumu vai majonēzi un nedaudz sāls. Viss. :)
Carrot - leek salad - mix equal parts of boiled rice and carrots, add some leeks and mix them all together with vegetable oil. sour cream or mayonnaise, add some salt. That's all. :)


Nākamie gardumi domāti prāta iepriecināšanai :) Biju bibliotēkā un paņēmu trīs grāmatas -
The following are the special treats for my mind :) I took three new books from the library -

Pirmā ir Edgars Katajs "Japāna krustām šķērsām". Japāna man kļuva interesanta, kopš izlasīju James Clavell "Shōgun" - un tā ir kļuvusi par vienu no manām mīļākajām grāmatām, kuras pārlasu un pārlasu neskaitāmas reizes. Jo vairāk par to interesējos, jo pretrunīgāka un tomēr arī interesantāka tā man šķiet. Bet E.Katajs priekš manis ir liela autoritāte Japānas lietās - vairāk par viņu šeit.
The first one is Edgars Katajs "Japāna krustām šķērsām" - a book about Japan written by an ethnic latvian who lived, studied and worked in Manchuria, China, during the Japan's occupation there. Later he moved to Soviet Union where he have been working as an interpreter, translator and also a teacher of Japanese and Chinese language and culture. I am fascinated by Japan after reading James Clavell's "Shōgun" - I can read and re-read it without getting bored.

Nākamā ir par ārstniecības augu audzēšanu un izmantošanu ne tikai ārstnieciskiem nolūkiem, bet arī mājsaimniecībā, kosmētikā, kulinārijā. Interesanti tas, ka norādītas augu augšanas apstākļu prasības, tādas kā salcietība, augsnes īpatnības, mitruma prasības un tml. Šobrīd man uz lodžijas vienā kastītē aug pelašķis - ne ziedu ievākšanai, bet gan lapām, jo tā lapas pievienoju saviem zaļajiem kokteiļiem. Iestādīju to pagājušajā gadā un tas puķu kastē, bez jebkādas siltināšanas izdzīvoja mūsu pagājušo bargo ziemu.
The second book is about herbs - Latvian translation of Herbal Bible by Peter McHoy and Pamela Westland. It contains an information regarding not just medical use of herbs, but also about their growing conditions, as well as their use in cooking, home cleaning and cosmetics. I have planted some yarrow in on of my balcony boxes and I use its leaves in my green smoothies. The plant is very hardy, because it survived the last cold winter in that box without any insulation.


Trešā grāmatiņa mani ieinteresēja ar to, ka lielākā daļa tajā esošo recepšu ir veģetāras un vēl katra ir ar nolūku veikt kādu noteiktu uzdevumu organismā. Ja kāda būs sevišķi veiksmīga - padalīšos.
The third book is Latvian translations of Tracy Olgeaty Gensler's Probiotic and Prebiotic Recipes for Health. It's got my attention since most of the recipes there are vegetarian - and with a special purpose each to make a specific impact on once health. If I find something really interesting and successful I will write about it here.

Pats jaukākais vakardienas pārsteigums bija šis -
And the nicest surprise of yesterday was this - 

Šodien jau tas viss ir nokusis un nezinu, kad būs turpinājums, tomēr pirmais sniegs vienmēr dod īpašu sajūtu! Ceru, ka šī ziema būs tik pat skaista un balta kā pagājušā..........
It melted away after some hours and I do not know when it will snow again, however the first snow is something special! I hope the coming winter will be as beautiful and white as the previous one..........