Mainīgais kokosrieksts - šodien svaigs un atspirdzinošs Versatile coconut - crispy fresh today

Kokosrieksts man ir ļoti mīļš. Iedraudzējos ar to, kad meitas vēl bija maziņas, naktī cēlos barot, protams, tādā režīmā pašai ēst gribējās kā vilkam. Man tolaik bija dažādi iemīļotie ēdieni (nedabīgās kombinācijās, manam barojošas māmiņas organismam vien saprotami, kaut kādu pirmatnējo instinktu diktēti, kā, piemēram, svaigas salātu lapas ar olīveļļu un sāli), tomēr viens no "normālajiem" produktiem bija kokosrieksts. Cēlos nakts vidū un pa kārtai baroju bērnus un pati tikmēr grauzu koksrieksta šķēlītes. Sākumā to darīju, lai neaizmigtu un lai mans organisms saņemtu labos taukus, olbaltumvielas, minerālvielas utt. Bet viltnieks bija tik garšīgs, ka iegaršojās. Kopš tā laika, tas dažādās formās vienmēr ir manā virtuvē un manās mājās. Šodien sakārojās kaut ko svaigu un atspirdzinošu (pēc jauki, rezervēti, nevainojami pieklājīgas saskarsmes ar britu birokrātiju), ilgi nebija jādomā - kokteilīti. Kādu - tā, kas man virtuvē šodien atrodams? Ahā, varu dabūt banānus, saldētus mango, piešpricei dažas pīlādžogas, čia sēkliņas, linsēklas... un ko vēl? jā, pareizi - kokosriekstu pienu! Ne jau šādu tādu, bet svaigi gatavotu. Tā tikai šķiet, ka tas paņem daudz laika, it nemaz - 5 līdz 10 minūtes atkarībā no pieredzes un motivācijas stipruma. Tātad - izbakstu kokosriekstam vienu no trim caurumiem, sulu ietecinu blendera krūzē. Paņemu rokā virtuves dvielīti, dvielītī kokosriekstu (atvērtā plaukstā, dvielītis kalpo kā oderīte, lai plaukstu neievaino čaumalas šķēpeles) un ar āmuriņu klaks, klaks dauzu griežot apkārt. Tas sāk plaisāt, kamēr sašķeļas. Puse no rieksta ledusskapī rītdienai - ilgāk par vienu dienu nevar stāvēt, sāk garšot pēc ziepem, otra puse no mizas ar nazīti tiek izskrubināta blenderī. Pieleju ūdeni, šajā gadījumā aukstu, jo gribu aukstu un atspirdzinošu kokteilīti, apmēram 1 litru, jo šajā projektā man nepieciešams "plāns" piens , ieslēdzu uz lielāko ātrumu un kādas 3 minūtes maļu. Tad caur kokvilnas drāniņu nokāšu, ar rokām izspiežu, lai biezumi paliek sausi. Viss! Plānais aukstais piens gatavs. Domāju, ka ne tik ilgi būs jāgaida, kamēr atkal rakstīšu vēl par šī superrieksta izpausmēm.

Coconut is an old friend of mine. I learned to know him closer when I was a nursing mom of twins. During those late night seemingly endless nursing sessions my body craved various foods in insane combinations like lettuce leaves with olive oil and salt, for instance. One of the normal foods it craved was the coconut. So I kept munching slices of coconut night after night and grew a soft spot for him. Since then it is a must have in my kitchen (and in my house as well), in one form or another. Today I craved something crispy refreshing after I had spent half an hour facing the allsmiles-nice-stifflypolite British bureaucracy. It was a no-brainer - I wanted some smoothie. So, what's in my kitchen? Bananas, frozen mango chunks, some rowan berries, some chia seeds, some brown linseeds... and... and.. oh, yes - I need to blend it all with some coconut milk! Not the stuff in the tetrapacks, I need freshly made, thin and cold. Easy-peasy! I took a coconut, punched one of its three spots, drained the water in a blender jug, then lined my palm with a kitchen towel, placed the nut in my palm and kept hammering it with a nice small hammer until it cracked open. One half of the nut went straight into the fridge for tomorrow's use (when kept longer than one day it tastes like a soap), the other half got scratched out of its shell and into my blender. I added about 1 liter of cold water (remember, I wanted it to be thin) and blender for about 3 minutes. Then strained through the muslin cloth, squeezed the solids dry and - voila, a coconut milk! It's a myth that it takes long. Depending on experience and motivation it takes roughly 5-10 minutes. I guess I'll write about other uses of this versatile nut soon again.

Man bija pilnībā gana ar kokteilīti. Bet ģimene dipināja kājas un prasīja ēst. Tad nu tapa šis tas arī viņiem - vārītas sarkanās lēcas, ar sīpoliem sautētas 'quorn' maltās gaļas veģetārais variants un organic gurķis. Gurķi ir maza jēga ēst, ja neēd ar mizu. Bet tradicionāli audzētajam tieši mizā ir visvairāk nejaucību, nu tad ja negribu, lai tās nonāk manu bērnu vēderā, reizēm atļaujos izšķērdību nopirkt organic. Un vienmēr nopūšos - ak, ja man būtu savs dārzs!...

A smoothie was enough for myself but my family needed something more filling, so some supper had to be cooked. Boiled red lentils. Mince stile 'Quorn' sauteed with onions. And some organic cucumber. Cucumber is one of the products I buy organic, because there is virtually no point eating peeled cucumber. But I don't want all the nasties from the conventionally grown cucumber's peel to end up on my children's plates. So I'm splashing out on organic ones from time to time. And always with a sigh - if only I had my own garden!...