Rokdarbi, ziloņa mazgāšana, ierauga modināšana Crafts, a bath day for an elephant and waking the bread starter

Patiesā darbu secība gan bija - ierauga modināšana, ziloņa mazgāšana un tikai tad rokdarbi. Maize iet uz beigām un jāsāk domāt par nākamo cepienu. Šoreiz mēģināšu nākamo recepti no maizes grāmatas - tai ir nedaudz savādākas sastāvdaļu proporcijas un papildus ieraugam, ūdenim, sālij, eļļai un miltiem vēl arī pilngraudu milti un iesala ekstrakts.Šodien sāku, bet pie maizes tikšu piektdien ap pusdienas laiku. Tā kā ieraugs ir snauduļojis ledusskapī mazāk par nedēļu, tam priekš pamošanās nepieciešama viena diena ar 3 ēdienreizēm - laiks starp ēdienreizēm 4-6 stundas. Sāku šorīt ap deviņiem un lūk, kas man bija vajadzīgs -

The actual sequence of events however was - waking the bread starter, washing an elephant and only then crafts. Since we have eaten almost all the bread I baked last week its time to consider the next lot. This time I'll try the next recipe from the bread book - its ingredients are proportioned slightly differently than previous and it calls for barley malt extract and whole wheat flour additionally to previously required water, starter, flour, vegetable oil and salt. I started today however the bread would be ready on Friday noon. As the starter has had its nap in the fridge for less than a week it needs only one full day of feeding - 3 times a day, and 4-6 hours between each feeding. So I started at 9 a.m.this morning and I needed the following items - 

Virtuves svariņus, ieraugu (burciņā), ūdeni, bļodu ar vāku, miltus. Ieliku mērcēties arī kviešu graudus, jo diedzēju tos un sablenderētus ar ūdeni pievienoju tos mīklai.

Kitchen scale, bread starter (in a glass jar), water, bowl with a lid, flour. There are wheat berries soaking, when they sprout I'll blend them with water and add to the dough.

Nākamais rindas kārtībā bija zilonis - pareizāk sakot ziloņa izmēra istabas augs, kas visu vasaru sēdēja uz lodžijas un pieņēmās zilonīgumā, bet tagad sāka salt un jānes iekšā. Pirms tam aizstiepu līdz vannai un nomazgāju. Tas ir banāns - bija jau diezgan apsalis, tomēr tā kā tas ir nevis koks, bet gan liela zāle, tas ātri tiks uz strīpas. Pirms diviem gada nopirku to Depo nocenotu - jo bija pamatīgi apsalis. Noriskēju, jo gadījumā, ja esošais lapu puduris pat nebūtu atkopies - to viegli var pavairot no saknēm. Tomēr tas atkopās un vairojas arī uz nebēdu. Man nelielu diskomfortu sagādā fakts, ka es nezinu, kas tā par šķirni. Visticamāk jau ka kāds no dekoratīvajiem pundurbanāniem, bet veikala etiķetē bija rakstīts Musa Bananas - kas neizsaka neko. Tik pat labi viņi varēja uzrakstīt Banāns Banānveidīgais. Tagad ticis siltumā cerams, ka ātri atkopsies un piedos man tās dažas liekās nedēļas, kuras noturēju viņu uz lodžijas un neienesu iekšā jau septembra sākumā........

The next on my to do list was an elephant - actually an-elephant-size container plant, that has been sitting on my balcony all the summer and getting any more an-elephant-size. Now its obviously too cold for it, so I somehow took it to the bathroom and washed - it's a banana plant. Although it has suffered a bit from the cold weather it would recover soon since it is not a tree, it's a big grass. I bought it two years ago for a discount price since it was heavily damaged by frost. I was not discouraged by its terrible view because I was sure that even if it would not recover I still would be able to grow new plants from the healthy root system. It recovered.and give new plants from roots all the time. I am a little bit worried about the fact that I do not know what kind of banana is it - it might be one of ornamental dwarf varieties, I think so. The label in the shop said it was 'Musa Bananas' - it does not say anything! Now the plant is in warm room and I hope it likes there and I hope it forgives me that I did not bring it in some weeks earlier, in the beginning of September...

Pēcpusdienā nedaudz laika atradu arī kādam rokdarbam - esmu sašuvusi meitu bērnudārza grupiņai aizkarus un sasēju nesen uztamborētajai šallei bārkstis.
I had some time for crafts in the afternoon - sewed curtains for my daughters' daycare and finished my crocheted shawl.

Kārumi Special treats

Šajās dienās esmu saņēmusi dažādus kārumus - gan prātam, gan ēšanai. Pirmā jaukā dāvana bija tieši ēšanai -
I have been presented various treats these days - both for the table and for my mind. The fist special treat was for the table -

Neticami, bet gan šīs vīnogas, gan avenes ir nolasītas tepat pie Rīgas pirms pāris dienām - tātad, ja vien ir kur audzēt, tad gardumus var audzēt āra apstākļos līdz pat oktobra vidum!
Incredible, but both grapes and raspberries have been picked here, near Riga, just a couple of days ago - that means if one has got a place where to grow something, one can grow such delicious berries outdoors even until the middle of October!

Otru gardumu vēderam sagatavoju pati - bildes nav, jo ātri apēdās, bet recepti gan ielikšu.
The second delicious thing I made by myself - and I have not taken a picture because the salad was eaten almost instantly. But here is the recipe, very simple -

Burkānu puravu salāti - samaisa vienādās daļās vārītus rīsus, svaigus mazās skaidiņās rīvētus burkānus, nedaudz puravus ar eļļu, krējumu vai majonēzi un nedaudz sāls. Viss. :)
Carrot - leek salad - mix equal parts of boiled rice and carrots, add some leeks and mix them all together with vegetable oil. sour cream or mayonnaise, add some salt. That's all. :)


Nākamie gardumi domāti prāta iepriecināšanai :) Biju bibliotēkā un paņēmu trīs grāmatas -
The following are the special treats for my mind :) I took three new books from the library -

Pirmā ir Edgars Katajs "Japāna krustām šķērsām". Japāna man kļuva interesanta, kopš izlasīju James Clavell "Shōgun" - un tā ir kļuvusi par vienu no manām mīļākajām grāmatām, kuras pārlasu un pārlasu neskaitāmas reizes. Jo vairāk par to interesējos, jo pretrunīgāka un tomēr arī interesantāka tā man šķiet. Bet E.Katajs priekš manis ir liela autoritāte Japānas lietās - vairāk par viņu šeit.
The first one is Edgars Katajs "Japāna krustām šķērsām" - a book about Japan written by an ethnic latvian who lived, studied and worked in Manchuria, China, during the Japan's occupation there. Later he moved to Soviet Union where he have been working as an interpreter, translator and also a teacher of Japanese and Chinese language and culture. I am fascinated by Japan after reading James Clavell's "Shōgun" - I can read and re-read it without getting bored.

Nākamā ir par ārstniecības augu audzēšanu un izmantošanu ne tikai ārstnieciskiem nolūkiem, bet arī mājsaimniecībā, kosmētikā, kulinārijā. Interesanti tas, ka norādītas augu augšanas apstākļu prasības, tādas kā salcietība, augsnes īpatnības, mitruma prasības un tml. Šobrīd man uz lodžijas vienā kastītē aug pelašķis - ne ziedu ievākšanai, bet gan lapām, jo tā lapas pievienoju saviem zaļajiem kokteiļiem. Iestādīju to pagājušajā gadā un tas puķu kastē, bez jebkādas siltināšanas izdzīvoja mūsu pagājušo bargo ziemu.
The second book is about herbs - Latvian translation of Herbal Bible by Peter McHoy and Pamela Westland. It contains an information regarding not just medical use of herbs, but also about their growing conditions, as well as their use in cooking, home cleaning and cosmetics. I have planted some yarrow in on of my balcony boxes and I use its leaves in my green smoothies. The plant is very hardy, because it survived the last cold winter in that box without any insulation.


Trešā grāmatiņa mani ieinteresēja ar to, ka lielākā daļa tajā esošo recepšu ir veģetāras un vēl katra ir ar nolūku veikt kādu noteiktu uzdevumu organismā. Ja kāda būs sevišķi veiksmīga - padalīšos.
The third book is Latvian translations of Tracy Olgeaty Gensler's Probiotic and Prebiotic Recipes for Health. It's got my attention since most of the recipes there are vegetarian - and with a special purpose each to make a specific impact on once health. If I find something really interesting and successful I will write about it here.

Pats jaukākais vakardienas pārsteigums bija šis -
And the nicest surprise of yesterday was this - 

Šodien jau tas viss ir nokusis un nezinu, kad būs turpinājums, tomēr pirmais sniegs vienmēr dod īpašu sajūtu! Ceru, ka šī ziema būs tik pat skaista un balta kā pagājušā..........
It melted away after some hours and I do not know when it will snow again, however the first snow is something special! I hope the coming winter will be as beautiful and white as the previous one..........

Maize un burkāni Bread and carrots

Vakar izcepu diezgan lielu krājumu maizes, tas bija mans otrais cepiens no jaunās mīklas un tā bija pamatrecepte. Lūk, kāds izskatījās tikko pabarots ieraugs -
I managed to bake quite a lot of bread yesterday - and that was only the second time I baked with sourdough. And that was only the basic recipe. Here is the picture of starter that has been just fed - 

Nākamreiz, kad cepšu, tad izmēģināšu nākamo recepti no savas maizes grāmatas un tai būs nepieciešamas vēl kādas sastāvdaļas, ne vairs tikai kviešu milti un ūdens (un ar ūdeni blenderēti diedzēti kviešu graudi). 
Next time I bake I will try the next recipe of my bread book and that will call for some additional ingredients not just water and wheat flour (and sprouted wheat grains I mixed with water in a blender)

Maizīte iznāca, lūk, kāda pirmajā reizē -
Here is the bread that came out of my oven the first time I baked with sourdough - 

Un otrajā reizē -
And the second time -

Kopumā esmu priecīga par paveikto. Interesants fakts, ka šāda maize tiešām ir kā ēdiens - tā nav viegla un švammīga, tā ir kā īsts ēdiens. Tās tekstūra un bagātīgā garša dod sāta sajūtu.
I am quite happy with the results of my sourdough baking. It was interesting to note that this bread is like a main course itself, not like usual light spongelike breads. Its rich taste and texture gives a sense of fullness.

Un tagad par burkāniem. Vēl viena svarīga lieta, kas jāņem vērā, ja vēlos ēst to, kas man nāk par labu, ir ne tikai gatavot pašai no pamatproduktiem, bet arī audzēt cik vien iespējams pašai. Tā būtu pilnīga savas pārtikas izsekojamība. Plus vēl man personīgi dārzkopība sagādā milzīgu prieku un es gūstu daudz pozitīvu emociju no paša dārzkopības (un arī gatavošanas) procesa. Tikai - par kādu dārzkopību var runāt dzīvojot pilsētas dzīvoklī??? Tā nu tas ir, ka šobrīd mans dārzs ir palodzes un lodžija. Tomēr priecājos par to pašu un cenšos šīs virsmas apaudzēt ar man patīkamiem un noderīgiem augiem. Šovasar nolēmu paeksperimentēt ar to, kas aug uz lodžijas - vienā no puķukastēm iesēju burkānus. Lai šī lodžijkopība būtu maksimāli efektīva, nemetu laukā tos burkānu stādus, kurus izrāvu retinot - tos blenderēju zaļajā kokteilī. Un tā visu vasaru un rudeni man bērniem ir graužamie burkāniņi - tīri un svaigi, tikko no dobes bez pesticīdiem un herbicīdiem. Un laksti visu vasaru papildināja manus zaļos kokteiļus. Vienīgā atšķirība no īstas dobes burkāniem ir to garums, tie izauga tik gari, cik kaste ļāva. Nākamgad iesēšu vairākas kastītes :)
And now about carrots. One more thing to note when I want my food to benefit me is not just cooking from scrap but also to growing as much as possible food by myself. That would make my food really traceable. And the last but not the least is that gardening (as well as cooking) gives me immense joy and a bunch of positive emotions. Wait. What gardening am I talking about when living in a city apartment??? The reality is that now there are only windowsills and a balcony at my disposal. Nevertheless I am happy about what I have got and I try to make a good use of it. I am striving to grow useful plants in the space that is available. This year I decided to experiment with carrots. I sow them in one of my balcony flowerboxes. In order to grow them efficiently I did not throw out those seedlings which I pulled out when thinning the carrot row - I put them in my green smoothy. And as a result - the carrots grew well and all the summer and autumn my kids had those small, sweet, crunchy, healthy addition to their snacks. Clean from herbicides and pesticides. And carroty greens made a nice addition to my green smoothies. The only difference of my balcony carrots from those grown in a real vegetable garden was their lenght - they grew only that long as the box allowed. Next year I will have several balcony boxes with carrots :)

Sākums Beginning

Ar kaut ko jau jāsāk un nolēmu sākt blogu ar jaunu projektu - mans šī brīža jaunais projekts - ierauga maize, nu jau iet pilnā sparā, bet, lai par to runātu, jāuzraksta, kas tas par zvēru un kā tas sākās.

Jau labu laiku gudroju, kā pa vienai vien paveicamai lietai veikt uzlabojumus dzīvē un sadzīvē, viena no jomām, kurai ar prieku un entuziasmu ķeros klāt, ir ēdienu gatavošana. Mājās gatavots ēdiens no pamatsastāvdaļām, tas tomēr ir vairāk "izsekojams" nekā pusfabrikāti veikalā, kur gandrīz katrā (nebūtu godīgi teikt, ka visos, jo noteikti ir arī pozitīvi izņēmumi) ir klāt kādas piedevas, kas uzlabo produkta īpašības no tirogšanas, glabāšanas un pārvadāšanas viedokļa, bet reti kad tās nāk par labu produkta kvalitātei no cilvēka organisma viedokļa raugoties.

Tā tas ir arī ar maizi. Reti kuras maizes sastāvā ir vienkārši pamatprodukti - milti, ūdens, sāls, eļļa (nerafinēta, pirmā spieduma) un tml. Tirgotājam, ražotājam, pārvadātājam, iespējams, ir izdevīgi, ja tur klāt ir margarīns, krāsvielas, garšas pastiprinātāji utt., bet man tas nepavisam nav izdevīgi, man tas īstenībā nāk par sliktu un vēl man par to jāmaksā. Pavisam ačgārni tas ir. Ir plauktos arī maizes izstrādājumi, kuros tiešām ir tikai pamatprodukti - tomēr, ja es salīdzinu labu maizi, kādu cepis kāds cits un kādu cepu es pati, tad mana vienmēr blakus esošā paranoja teic, ka man labāka ir tā, kuras cepšanas procesu es pati kontrolēju no A līdz Z.

Un tā, es sāku cept maizi pati. Sākumā bija tā, ka katru reizi pēc vienas un tās pašas receptes cepti kukulīši vienmēr iznāca ar neprognozējami dažādu garšu, tekstūru, cietību, garozas biezumu utt. Tad jau drusku pielāgoju recepšu sastāvdaļu proporcijas, raudzēšanas procesu. Cepot ar parasto raugu visveiksmīgākais variants bija samīcīt mīklu, uz nakti ielikt ledusskapī, bet no rīta izņemt, drusku atsildīt un ielikt cepties. Tā pirms skriešanas uz darbu man bija svaiga maize, vai pīrādziņi, vai pica, ko apēst brokastīs vai paņemt līdzi. Tomēr kaut kas jau nelika mieru man - lasīju par to, ka tradicionālais raugs nemaz tik veselīgs nav. Un ka vienā kukulītī maizes tā ir daudz par daudz. Bez tam rauga baktērijas ir daudz un dažādas, bet veikalā nopērkamajā rauga paciņā ir pātstāvēta tikai viena. Tas ir tā, it kā visi pēkšņi sāktu lietot absolūti visos ēdienos tikai vienu vienīgu kartupeļu vai ābolu šķirni un atmestu pārējās. Sāku mēģināt ieraugus. Īsti neizdevās.

Pagrieziena punkts bija tad, kad nopirku grāmatu Breads from the La Brea Bakery (autore Nancy Silverston). Tur neaprakstāmi garšīgā valodā ir aprakstīta ierauga maizes māksla. Vispirms jau par ierauga gatavošanu - nevis trīs dienās baisi smirdoša masa, kā līdz šim biju mēģinājusi, bet gan divu nedēļu rūpīga dzīvas būtnes (nu teju vai mājdzīvnieka) audzēšana un pēc tam rūpes par to visa mūža garumā. Ieraugs pielāgojas tieši tai videi, kurā tas ir izaudzis un dzīvo, tajā ir pārstāvēti dažādi, ja tā var teikt, savvaļas raugi, kopā radot neatkārtojamu garšas un aromātu buķeti. Interesanti, ka audzējot ieraugu, to var padarīt bagātīgāku, ja izmanto vīnogas. Tās jāiesien marlē, jāizspiež ieraugā sula un arī pašas ar visu marles sainīti tajā jāiegremdē. Obligāts noteikums - vīnogām jābūt tīrām, neapsmidzinātām ar visādām indēm. Tad nu tiklīdz no zināma dārza saņēmu ilgi gaidīto dāvanu - tīras, nesmidzinātas vietējās vīnogas,  tā ķēros klāt. Lūk, mana ierauga sākums, tāds tas izskatījās otrajā vai trešajā dienā -

 Beginning of my sourdough starter

Sākumā tas oda ne visai labi. Bet pamazām, barots un kopts tas sāka saldi smaržot pēc riekstiem un āboliem. Esmu nolēmusi pa vienai vien apgūt visas minētajā grāmatiņā ievietotās receptes. Šodien jau cepu otro reizi pamatrecepti. Garša un smarža pilnīgi savādāka nekā tradicionālajai maizei. Garoziņa brūna un kraukšķīga, viducis mazliet pelēcīgs, lieliem gaisa caurumiem, mīksts, garša atgādina ciabatu, saldskābmaizi, karašiņu - tomēr nedublē kādu no tām. Produkts unikāls pats par sevi. Vēl viens veiksmīgs solis manā labā :)