I managed to bake quite a lot of bread yesterday - and that was only the second time I baked with sourdough. And that was only the basic recipe. Here is the picture of starter that has been just fed -
Nākamreiz, kad cepšu, tad izmēģināšu nākamo recepti no savas maizes grāmatas un tai būs nepieciešamas vēl kādas sastāvdaļas, ne vairs tikai kviešu milti un ūdens (un ar ūdeni blenderēti diedzēti kviešu graudi).
Next time I bake I will try the next recipe of my bread book and that will call for some additional ingredients not just water and wheat flour (and sprouted wheat grains I mixed with water in a blender)
Maizīte iznāca, lūk, kāda pirmajā reizē -
Here is the bread that came out of my oven the first time I baked with sourdough -
Un otrajā reizē -
And the second time -
Kopumā esmu priecīga par paveikto. Interesants fakts, ka šāda maize tiešām ir kā ēdiens - tā nav viegla un švammīga, tā ir kā īsts ēdiens. Tās tekstūra un bagātīgā garša dod sāta sajūtu.
I am quite happy with the results of my sourdough baking. It was interesting to note that this bread is like a main course itself, not like usual light spongelike breads. Its rich taste and texture gives a sense of fullness.
Un tagad par burkāniem. Vēl viena svarīga lieta, kas jāņem vērā, ja vēlos ēst to, kas man nāk par labu, ir ne tikai gatavot pašai no pamatproduktiem, bet arī audzēt cik vien iespējams pašai. Tā būtu pilnīga savas pārtikas izsekojamība. Plus vēl man personīgi dārzkopība sagādā milzīgu prieku un es gūstu daudz pozitīvu emociju no paša dārzkopības (un arī gatavošanas) procesa. Tikai - par kādu dārzkopību var runāt dzīvojot pilsētas dzīvoklī??? Tā nu tas ir, ka šobrīd mans dārzs ir palodzes un lodžija. Tomēr priecājos par to pašu un cenšos šīs virsmas apaudzēt ar man patīkamiem un noderīgiem augiem. Šovasar nolēmu paeksperimentēt ar to, kas aug uz lodžijas - vienā no puķukastēm iesēju burkānus. Lai šī lodžijkopība būtu maksimāli efektīva, nemetu laukā tos burkānu stādus, kurus izrāvu retinot - tos blenderēju zaļajā kokteilī. Un tā visu vasaru un rudeni man bērniem ir graužamie burkāniņi - tīri un svaigi, tikko no dobes bez pesticīdiem un herbicīdiem. Un laksti visu vasaru papildināja manus zaļos kokteiļus. Vienīgā atšķirība no īstas dobes burkāniem ir to garums, tie izauga tik gari, cik kaste ļāva. Nākamgad iesēšu vairākas kastītes :)
And now about carrots. One more thing to note when I want my food to benefit me is not just cooking from scrap but also to growing as much as possible food by myself. That would make my food really traceable. And the last but not the least is that gardening (as well as cooking) gives me immense joy and a bunch of positive emotions. Wait. What gardening am I talking about when living in a city apartment??? The reality is that now there are only windowsills and a balcony at my disposal. Nevertheless I am happy about what I have got and I try to make a good use of it. I am striving to grow useful plants in the space that is available. This year I decided to experiment with carrots. I sow them in one of my balcony flowerboxes. In order to grow them efficiently I did not throw out those seedlings which I pulled out when thinning the carrot row - I put them in my green smoothy. And as a result - the carrots grew well and all the summer and autumn my kids had those small, sweet, crunchy, healthy addition to their snacks. Clean from herbicides and pesticides. And carroty greens made a nice addition to my green smoothies. The only difference of my balcony carrots from those grown in a real vegetable garden was their lenght - they grew only that long as the box allowed. Next year I will have several balcony boxes with carrots :)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru