Progress

Šodien mērīju progresu jakas adīšanā, ar optimismu jāsecina, ka līdz Jāņiem būs gatava. Paredzēts, ka tā izskatīsies šāda. Esmu pagaidām tikusi lūk, cik (ne)tālu.
Today I measured the progress of my cardigan. I have to admit, rather optimistically, that it will be ready very soon, no longer than the summer solstice. It is supposed to look like  this. By now I've knitted it so (not)far.

Runājot par cita veida progresu, Londona nebeidz mani sajūsmināt. Lai gan esmu miljonu pilsētā vienā no pasaules attīstītākajām valstīm, ik dienas man kaut kas liek sajusties kā dziļos laukos un/vai citā gadsimtā. Jau esmu pieradusi pie dzīvās dabas klātbūtnes it visur - lapsas, vāveres, pīles, zosis, strazdi un smalkākās vietās pat peles, tāpat arī dažādu biotopu mierīgas līdzāspastāvēšanas, kā piemēram, absolūtas savvaļas oāzes (citas ar likumu aizsargātas, citas pašas par sevi pastāvošas) ik uz soļa industriālos un pilsētnieciskos apstākļos. Esmu pieradusi, ka pārsvarā ir 2-3 stāvu apbūve, teju nekādas nojautas par siltuma un skaņas izolāciju, logu un durvju šķirbas tādas, ka ielu var redzēt, remonts, nozīmē svaigi nokrāsot šķībās sienas un bedrainai grīdai uzklāt paklāju. Lai autobuss apstātos, jāpamāj tam ar roku, citādi aizšausies garām. Vannas istabās gaismu parasti ieslēdz paraujot striķīti. Vairs nebrīnos, kāda jēga ir slēgt ārdurvis, ja tās ir vienos stiklos un turpat tām blakus ērts plats istabas logs ar zemu palodzi. Šorīt nopriecājos par jaunu koku sugu, kas uz manas ielas sastādīti regulāros intervālos.

Speaking about another kind of progress, I have to admit that I'm absolutely thrilled of London. Even though I know I'm in a city of several millions population and in the country that is one of the world's leading economies - I can't help feeling like in countryside and/or in another century. I'm kind of used to the presence of wildlife - foxes, squirrels, ducks, geese, blackbirds and even mice in some decent places, as well as to seeing some nature's oasis (some of them protected by law, some of them thriving on their own) here and there embraced by industrial and urban areas. I'm used to seeing only 2-3 floor housing, learning that there is virtually no insulation in buildings, the gaps in window and door frames allow to see what's going on outside. Renovation of the flat might mean that those skew walls will get another layer of fresh paint, and uneven floors will be covered by a new carpet. Light in the bathroom is usually switched on by pulling a string. I do now wonder anymore why people bother themselves by locking their doors, since they are all glass panes and there are very large, conveniently low windows right next to the doors. This morning I admired the a species of trees that flourish along my street at a regular intervals.

Dienas kļūst garākas The daylight lingers longer

Tas nekas, ka tikai par pāris minūtēm, bet tomēr dienas kļust arvien garākas. Tas ienes dzīvē prieku un optimismu. Un mudina rosīties. Lai gan kopš esmu Londonā visu laiku mitinos pagaidu dzīvesvietās, tomēr dārzniekošana neiziet no galvas (un sirds). Šodien spēru simbolisku soli lielā varenā dārza virzienā - saglabāju dažas no nesen pirkto organic tomātu sēklām :)))

Even though only for some minutes every day, nevertheless the days become longer now. It brings joy and cheerfulness into the everyday life. And it urges to be active. Although I've been staying in temporary rented rooms all since I came to London, I cannot get thoughts of gardening out of my head (and my heart). So I made a symbolic step towards my big and gorgeous garden today - saved some seeds of recently bought organic tomatoes :)))

Ar entuziasmu ķēros klāt arī jakai, kuru iesāku adīt oktobrī sēžot Haidparka zālītē.

And I rather enthusiastically continued to knit a cardigan that I started to knit in October sitting on a lawn in Hyde Park.

Lietus Rain

Lūk, uz ko var iedvesmot mazs lietutiņš saulainas dienas vidū :)
A short rain in a sunny day inspired me to do some sewing 

Ziedi, kur esi iestādīts! Bloom where you are planted!

 

Šādu attieksmi pirmo reizi vārdos noformulēja sen skatīta multene par Rozā Panteru - kad galvenais varonis pildot fejas lomu meklēja ķirbi, ko pārvērts par karieti. To neatradis, viņš ieraudzīja klavieres un pie sevis noteica: "Jāstrādā ar to, kas ir" un pārvērta tās karietē (nu, precīzāk sakot, transporta līdzēklī, kas kaut cik līdzinās karietei, bet pilnībā pilda tās funkcijas). Bet tā nopietnāk par to sāku domāt, kad labu laiku atpakaļ izlasīju Rondas bloga ierakstu ar šādu pašu nosaukumu.


First time I heard some kind of definition of such an attitude was long time ago when I watched a cartoon about Pink Panther - the Panther was acting like a fairy godmother and was trying in vain to find a pumpkin to turn into a carriage. Finally he found a piano and told himself - you must work with what you have at your hand - and turned it into something vaguely resembling a carriage however fully functional. I started to think about it more seriously after reading Rhonda's blog post with the same name last year.

Pamazām cenšos pārvērst visas savas iedomas - ja tas būtu tā un tā, tad gan es izdarītu vairāk/labāk/gudrāk utt. Atmetu - es nevaru, jo man nav tas un šitais. Katra diena, katra stunda ir tā vērta, lai to izdzīvotu ar to, kas šajā brīdī ir dots un tā, kā tas tieši šajos apstākļos ir vislabāk iespējams. Šāda attieksme izkristalizējas vienmēr, kad redzam, dzirdam, lasām par kādu cilvēku, kas šķiet ir kaut ko lielu sasniedzis vai nodzīvojis tādu dzīvi, kas izsauc apbrīnu. Tāds cilvēks ir strādājis ar to, kas viņam ir bijis dots. Netērējot laiku un nervus zūdoties par to, kā nav, kas būtu, ja būtu, un kurš ir vainīgs.

I'm learning step by step to change those of my thought that are like - if it was so, I would do better/more/wiser etc. I'm trying to toss my attitude of - I cannot because I do not have this or that. Each and every day and hour have their value to be fully savored. To be lived the best way it is possible in given circumstances. Such an attitude is obvious all the times we hear, see, read about people who have done or achieved something that makes as step back in awe admiring their lives or achievements. Such a person has worked with what he/she had at their hands. They haven't wasted their time whining and wailing about bad and unfair circumstances, or trying to figure out who was to blame.

Tā nu strādāju ar to, kas ir - dārzniekoju uz lodžijas. Šogad vēlu sāku, tāpēc viss vēl ir pavisam sīks, toties sagādā milzīgu prieku - gan praktiskas lietas, gan vienkārši intereses pēc audzēti augi.

So I am trying to work with what I have at my hand - I'm gardening on my balcony. I started late this year, that's why everything is so tiny. However it gives much joy - both practically consumable plants and those I planted just out of curiosity. 

Iesēju kviešus vienkārši, lai redzētu, kā tie aug. 
I sow some wheat just to see how do they grow.

Pagājušajā gadā iesēju 5 adzuki pupiņas - arī, lai paskatītos kā tās aug un vai vispār aug mūsu klimatā. Ievācu ražu un iesēju šogad otro paaudzi - lai turpinātu vērot, kas iznāks un cik noturīgas ir sugas īpatnības
Last year I sow 5 adzuki beans - to see how do they grow and do they grow at all in our climate. They did. And this year I sow the harvested beans to see if the second generation grows and retains the characteristics of its species.

Iesēju arī superaugu kaņepi. Lai vasarā būtu daudz lapu zaļajiem kokteiļiem.
I sow also the super plant hemp, to have its leaves for green smoothies in summer.

Un vēl mizunu, kokvilnu un baziliku.
And mizuna, cotton and basil.

Labs laiciņš pagājis kopš pēdējā ieraksta... It's been quite a good time since my last post...

Tomēr labošos :)
However I'll try to fix it:) 

Pēdējā gada laikā diezgan radikāli esmu mainījusi savas dzīves kursu. Vairāk piedomāju pie jautājuma - kas der tieši man un tieši šodien. Kur es nonākšu, ja turpināšu iet šajā virzienā? Vai es tiešām gribu tur nokļūt? Mazāk pievēršu uzmanību tādiem jautājumiem kā - ko citi no manis sagaida? Vai tas, kā es dzīvoju atbilst stereotipam x un stereotipam y? Vai tikai es ielienu tajos rāmīšos ko apkārtējie ir priekš manis izdomājuši? Vai es varēšu izdarīt visiem pa prātam?
During the previous year I've experienced some radical changes in the course of my life. As I started to dwell on such questions like - what suits me and what suits me today? Where I will end up if I continue to go to this direction? Do I really want to end up there? I pay less and less attention to the questions like - what others expect from me? Does my life fits with either the stereotype X or with the stereotype Y? Do I fit in the framework created for me by others? Will I be able to meet everybody expectations? And so on.


Pirmais rezultāts šīm eksistenciālajām pārdomām (apsēstībai?) bija tas, ka aizgāju no darba, kur biju nostrādājusi 12 gadus. Nezinu, vai to var saukt par strādāšanu, drīzāk varētu teikt, ka biju šos gadus nopeldējusi pa straumi, centīgi veicot savus pienākumus, visu laiku domājot, ka gan jau kaut kas mainīsies un dzīve kļūs saturīgāka, atbilstošāka manai būtībai. Bet ja peldi pa straumi, tad tikai kāds atvars vai vētra var padarīt dzīvi "interesantāku". Nez vai man to vajag? Varbūt negaidīt ekstremālus apstākļus, bet paņemt stūri rokās un pastūrēt pašai? Nezinu, kur man radās drosme, bet es to stūri sāku grozīt. Turpinu vēl šodien, ar katru jūdzi mazliet drošāk un pārliecinātāk.
The first visible result of such state of mind was that I left my job where I had worked for 12 years. I'm not sure I can say that I really worked there. It was rather some aimless drifting and trying to be diligent. And dreaming about different life, more purposeful, more corresponding to my personality. However, when you just drift aimlessly, the only changes can be brought either by the storm or maelstrom, and I do not think I would have enjoyed such extremes. So, maybe I'd better try and steer by myself? I do not know where did I take the courage, but I started to steer by myself. I am still doing it, each mile just a bit more and more confidently.

Kādu laiku biju bezdarbniece. Pa to laiku noklausījos dažus tiešām vērtīgus mācību kursus par pašnodarbinātību. Mazliet piepelnījos ar rokdarbiem, mazliet ar tulkošanu. Mazliet paorganizēju mājas dzīvi. Bet ja nu tu, cilvēk, esi 33 gadus peldējis pa straumi un baidījies stūrei pirkstu piedurt (jo tev taču teica, ka tas ir bīstami!), tad 34.gadā visi stūrēšanas instinkti jau gandrīz izzuduši. Un tad nu iet tā, kā iet. Bet, tomēr, šodien izbraucot ar velo pabaudīt skaisto pavasara dienu, man pēkšņi likās, ka nekad manā dzīvē neesmu piedzīvojusi tik skaistu pavasari. Apstājos pie ziedoša mežrozīšu krūma, ieelpoju tā smaržu un sāku domāt - ko tad es darīju un kur es biju jūnija sākumā pagājušajā gadā? Aizpagājušajā? Pirms 5 gadiem, pirms 10? Nu varbūt kaut ko līdzīgu šīs dienas harmonijai esmu piedzīvojusi tikai pirmskolas vecumā, kad es biju gatava stūrēt pati savu kuģeli dzīves okeānā, jo vēl neviens man nebija pateicis, ka tas ir bīstami, neiespējami un gandrīz vai nepieklājīgi :))))))) Pēc tam tikai atausa gaisma, ka laikam, taču esmu pietuvojusies savam īstajam kuģošanas maršrutam, pazīstamiem ūdeņiem, kurus biju sev nolūkojusi vēl tad, kad neviens man nebija pateicis, ka nav vērts mēģināt, jo noteikti neizdosies. Ka drošība un stabilitāte (un labais tonis) ir peldēt pa straumi un skatīties, lai attaisnotu cerības, kuras uz mani liek apkārtējie, un lai atbilstu stereotipam par to, kas tādam cilvēkam kā man, jādara un kā jādzīvo.
I was unemployed for some time. During my unemployment I attended some really good seminars on self employment. I earned some little money from time to time by crafts and translations. I organized my home a little bit more than during last years. However if you have not steered for 33 years, it is really a challenge to start in your 34th year. And your ship is swaying madly sometimes. But when I took a little bicycle ride this morning I suddenly realized that I haven't seen such a beautiful spring for ages. So I stopped at the blooming sweet briar, smelled its fragrance and asked myself - where was I and what was I doing this time last year? The year before? 5 years ago? 10 years ago? And then I realized that the last time I had experienced the inner harmony similar to this was in my preschooler years! Then I felt similar, I was ready to steer by myself, enjoying the feeling of steering my boat by myself through the exciting ocean of life. Then nobody had yet told me that steering by oneself is dangerous, impossible and almost bad manners :)))))))))) And it stuck me that I must be close to my home-waters, close to the route I had chosen for me before anybody had told that it was not worth trying for it was surely a failure. Nobody had yet told me that safety and stability (and good manners) was drifting and making sure I meet the expectations of others, fit the stereotype about how I should life and what I should do.

Vēl neesmu aizstūrējusi līdz "savam" kursam, bet droši redzu, ka esmu ceļā uz to, jo ūdeņi kļūst aizvien pazīstamāki un draudzīgāki. Vēl joprojām dzīvoju pilsētas dzīvoklī, tomēr audzēju puķu podos un uz lodžijas daudz sīku noderīgu augu. Manas mājas kļūst arvien atbilstošākas manai būtībai un personībai, jo gan ēdiens, gan apģērbs, aksesuāri, mājas tekstils, tīrīšanas līdzekļi, kosmētika arvien vairāk nomainās - arvien mazāk paliek nez kur un nez kā uz konveijera ražotu bezpersonisku priekšmetu. To vietā nāk manis pašas roku un prāta darinājumi, kam jau ir pilnīgi cita emocionālā vērtība. Vēl joprojām nenopelnu iztiku tikai ar to, ko "saražoju" pati. Tomēr tagad strādāju nepilnas slodzes algotu darbu, kas dod nelielu, bet regulāru ienākumu. Un pievienotā vērtība šim darbam ir nevis atbilstība stereotipam x vai y, nevis iederēšanās rāmīšos, kurus katrs, kam nav slinkums, izdomā priekš manis. Bet gan tas, ka man ir pietiekami daudz brīva laika, lai varētu to veltīt nodarbēm, kas mani ved arvien tuvām manam īstajam kuģošanas maršrutam.
I haven't yet reached my intended route, however I am sure I'm on the way there. The waters look more and more familiar, the air smells exactly like then when I felt comfortable and confident about steering by myself. Although I still live in a city apartment, I grow many small useful plants on my windowsills and balcony. My home transforms into dwelling more and more suitable for our family as the food, clothing, accessories, home textiles, cleaning products, cosmetics change from store bought, made no-one-knows-where by user unfriendly methods and harmful ingredients into healthy and home made items with high emotional value. I still do not earn money with my own creations alone, however I have a part time job. So I have pretty much time to practice steering by myself until I'm back on my route I've lost so many years ago.

Ikdienas prieki Enjoying everyday routines

Nemaz nevaru aprakstīt, kādu mieru, prieku un harmoniju man sniedz vienkāršās ikdienas lietas. Mēs katrs kaut kādā mērā veidojam mazītiņu pasaulīti no lietām, nodarbēm un gaisotnes, kas ir ap katru no mums. Ir tik ļoti svarīgi to izveidot tādu, lai mēs paši tajā labi justos. Man personīgi vispatīkamākais šķiet tas, ka šī mazā pasaulīte ap mani ir nevis statuss, bet process. Tas nozīmē nepārtrauktas aktivitātes, izziņu un mācīšanos - un kas man šķiet vissvarīgākais - prieks par padarīto un sasniegto. Dažādiem cilvēkiem, dažādos dzīves posmos tā savas pasaules veidošana, protams, atšķirsies. Mani šobrīd gluži kā magnēts piesaista vienkāršas lietas ar dziļām saknēm - t.i. ēdiena gatavošana no cik vien iespējams maz vai nemaz neapstrādātiem pamatproduktiem, ar vienkāršām metodēm, kuru "saknes" sniedzas senā senā pagātnē un emocionāli saista mani ar iepriekšējām paaudzēm, kam esmu parādā tās labās lietas, kas tiek nodotas caur gēniem; savas ģimenes un mājas apadīšana, apšūšana, aptamborēšana un citāda aprokdarbošana, kas tāpat sniedz šo emocionālo kopības sajūtu ar tuvākiem un tālākiem senčiem un viņu stingrajām morālajām vērtībām; cik iespējams audzēju ēdamlietas uz palodzēm un uz lodžijas, meklēju un pielietoju vienkāršus un dabīgus ārstniecības un profilakses līdzekļus. Mūsdienu pasaulē ir tik daudz mākslīgu lietu - mākslīgs ēdiens, mākslīgi materiāli, mākslīgi prieki, mākslīgas bēdas, mākslīgas vērtības, mākslīgas attiecības, mākslīgi darbi, mākslīgs viss - un šīs vienkāršās lietas priekš manis ir mazi uzvaroši soļi prom no visa šī haosa, kur ir tik maz īstu lietu, vērtību, darbu, parādību.

Its impossible to describe in full detail all the peace, joy and harmony that I gain from simple everyday routines. In some sense everybody is creating a small virtual universe around themselves. This small universe is being made from things, activities and ambiance around us. And it is so important to create it to be comfortable for us.
For me this small universe is a process rather than a status. It means perpetual activities, learning and inquiries - and what is the most essential - enjoying the results of what I have done or achieved.
For the time being I am especially keen on simple things with deep roots - i.e. cooking from as unprocessed ingredients as possible by simple techniques for it gives me a subtle emotional contact with all the generations before me to whom I owe the good qualities of personality and skills passed to me via genes; knitting, sewing, crocheting and other crafting for my family and home for it also strengthens this emotional connection to past generations and their strong moral values; growing edible things on my windowsills and balcony as much as possible; seeking for simple and natural remedies and preventive medicines. 
The modern world is to full of artificial things - artificial food, artificial materials, artificial joy, artificial grief, artificial values, artificial relationship, artificial jobs, artificial everything - so these simple things are small victorious steps away from all that artificial stuff.

Un tā manā virtuvē barojas rudzu (virsējais) un kviešu ieraugi - 
And so in my kitchen there are rye (on top) and wheat starters feeding -

Diedzējas kviešu graudi - daļa no tiem aizies zaļajā kokteilī, daļa ierauga maizē, daļu iesēšu kviešu zālītes audzēšanai.
Wheat berries are sprouting - some of them will be used in my green smoothie, some in sourdough bread and some will be sown in a box for wheat grass.

Pārgriezu ķirbi - daļa tiks izlietota ēdienos tuvākajās dienās, daļa noplaucēta un sasaldēta. Sēkliņas izžāvēšu siltā cepeškrāsnī un ar bērniem tās viens divi notiesāsim.
I opened and cut the pumpkin - some will be used in recent days in various recipes, some will be blanched and put in a freezer. I salvaged its seeds, dried them in a warm oven and I am goring to eat the together with my kids in no time.

Dārzkopības jomā, pirmā šīgada kultūra uz virtuves palodzes ir dilles.
This year's first crop on my windowsill - dills.

Tapa vienkāršs pusdienu ēdiens - plānais maciņš un veselais saprāts liek meklēt līdzsvaru starp taupīgumu un veselīgumu. Tad nu pusdienās bija vārīti dzeltenie šķeltie zirņi, svaigs gurķis, svaigas salātu lapas un kam kārojās, tam arī skābais krējums.
A simple lunch - a meager dollar and common sense make me look for both frugal and healthy meals. So we had something frugal, simple and healthy for lunch - cooked yellow split peas, fresh lettuce and fresh cucumber and a dollop of sour cream for those who liked it.

Pēc pusdienas laika snaudas bērniem tika launags, kas man par prieku netika izbrāķēts - cenšos gatavot tā, lai mazajiem kārumniekiem tiek gan našķi, gan veselīgas lietas.Vārīju "mannā" putru - ūdenī vāra amaranta graudus, ķirbja gabaliņus, kad gandrīz gatavi, pievieno manna, uzvāra, pielej auzu pienu, samaisa. Saliek bļodiņās un dekorē ar augļiem (man šoreiz bija konservēti persiki un ripiņās sagriezti banāni) un saldinātāju (šoreiz tas ir kaltētas svaigas cukurniedru sulas pulveris).
After a midday nap my kids enjoyed a treat - a meal balancing between sweet treat and a healthy one. In some water I cooked amaranth grains and pumpkin cubes; when they were almost cooked I added semolina; when it was done I poured in some oatmeal "milk", stirred well and put in small bowls. It was decorated with fruit (this time it was bananas and canned peaches but you can use any fruits or berries) and sweetener (I used powdered dried raw cane juice).

Viens no dzīves retajiem dārgakmeņiem mūsdienu pasaulē ir mājskološana. Lasot gan "par", gan "pret" to izvirzītos argumentus, arvien vairāk sliecos uz "par". Šobrīd mani bērni vēl iet dārziņā, tomēr tajās dienās, kad dažādu iemeslu dēļ viņiem jāpaliek mājās, es cenšos simulēt mājskološanas vidi. Mums visām trim milzīgu prieku un arī praktiskas iemaņas sagādāja šūšanas nodarbība šajā pēcpusdienā.
One of the most rate jewels in modern world is homeschooling. When reading "pros" and "cons" of it I am more and more fascinated by the "pros". Now my kids attend the daycare, however during those days when they stay at home for various reasons I try to simulate a homeschooling routine. This afternoon all three of us enjoyed a sewing workshop. 

Kviešu maize ar rudzu ieraugu Wheat bread from rye starter

Šīsdienas eksperiments izdevās! Izcepu kviešu miltu maizīti izmantojot rudzu ieraugu - atkal jauna garša. Jāsāk ar to, ka jāatmodina snaudošais rudzu ieraugs - vakar no rīta izņēmu to no ledusskapja un devu ēst 3 reizes dienā. Šorīt daļu ņēmu mīklai, pārējo ieliku ledusskapī snaust līdz nākamajai reizei.

Today's experiment was a success! I baked bread from wheat flour and rye starter - another new flavor! You have to start with waking the starter - yesterday morning I took it from the refrigerator and fed it 3 times during the day. This morning I tool what amount I needed for bread and put the remaining starter back into fridge.

160g ūdens
1ēdk sausā rauga
1ēdk iesala ekstrakta
70g rudzu ierauga
270g kviešu miltu
3ēdk rudzu pārslu (vai 5graudu pārslu)
1tk sāls
2ēdk augu eļļas

Samaisa ūdeni, raugu, ieraugu un iesala ekstraktu. Pieber miltus, pārslas, sāli - samaisa. Tad uzlej uz rokām augu eļļu un kārtīgi izmīca mīklu. Liek bļodā ar vāku istabas temperatūrā ~1,5 h uzrūgt. Izveido kukulīti, uzliek uz plāts, pārsedz ar dvielīti. Uzkarsē cepeškrāsni līdz 270 grādiem C, kad uzkarsusi, izsmidzina ar ūdeni, aizver durtiņas. Atver durtiņas, ieliek maizi. Nākamo 5 minūšu laikā 2 reizes paver durtiņas un izsmidzina cepeškrāsni ar ūdeni. Samazina temperatūru līdz 220 grādiem, cep ~ 30 min.


160g water
1tbs dry yeast
1tbs barley malt syrup
70g rye starter
270g wheat flour
3tbs rolled rye chops (or 5grain cereal)
1tsp salt
2tbs vegetable oil

Mix together water, yeast, starter and barley malt syrup. Add flour, rolled rye chops, salt - mix well. Pour the oil onto your hands and knead the dough well. Put in a covered container for ~1,5h to proof. Shape the loaf and put on the pan, cover with a towel. Heat the oven to 270 degrees Celsius. When oven is ready, spritz it with water, cover the oven door. Open the oven door, put in the bread. During the next 5 minutes spritz the oven with water twice. Then reduce the temperature to 220 degrees Celsius and bake for ~30 minutes.

Vienkārši garšīgi Simply delicious

Izdevās pagatavot dažas vienkāršas, bet garšīgas lietas. Pirmais - zaļais kokteilis. Blenderī saliku banānus, zaļo salātu lapas, saldētas upenes un saldētas jāņogas, nedaudz ūdeni un gatavs lielisks enerģijas dzēriens bez kaitīgas blakusiedarbības.
I managed to make some simple yet delicious things. The first one - green smoothie. I just put in a blender bananas, some lettuce, some frozen red and black currants, some water and voila! - an energy drink without any harmful side effect.

Izdevās ar ļoti garšīga hibrīdmaize - ar ieraugu un arī ar parasto raugu.
1) 126g ūdens
     28g ierauga
     112g kviešu miltu
Visu samaisa, uzliek traukam vāku un atstāj istabas temperatūrā uz 8-12h
2) 228g ūdens
    1ēd.k. sausā rauga
    457g kviešu miltu
    2tk.sāls
    2ēd.k. olīveļļas
Pievieno mīklai ūdeni, sauso raugu un miltus. Samaisa viendabīgā masā, pārsedz bļodu ar dvielīti un atstāj uz 20min. Mīcot mīklu pakāpeniski pievieno sāli un eļļu, rūpīgi izmīca, kamēr mīkla ir gluda un elastīga. Pārklāj ar dvieli atstāj istabas temperatūrā 3h. Pēc tam uzliek vāku, ieliek ledusskapī uz 8-12h.
3) Izņem no ledusskapja, izveido kukulīšus uzliek uz pannas, pārsedz ar dvieli un patur istabas temperatūrā 1-1,5h.  Cepeškrāsni uzkarsē līdz 270grādiem, izsmidzina ar ūdeni, aizver vāku. Atver vāku, ieliek maizi. Pirmo piecu minūšu laikā divas reizes izsmidzina krāsni ar ūdeni. Tad nogriež karstumu līdz 240 grādiem, cep aptuveni 30-40 minūtes. Ja nav paredzēts apēst tajā pašā dienā, tad ietin linu dvielītī vai linu maisiņā un to ieliek plēves maisiņā.

I baked some 'hybrid' bread - it has both the starter and the yest in it.
1) 126g water
    28g starter
    112g wheat flour
Mix everything together, cover the bowl with a lid and leave at room temperature for 8-12 hours.
2) 228g starter
    1tb.s. dry yeast
    457g wheat flour
   2 tsp salt
   2tbs olive oil
Add water, dry yeast and flour. Miw well, cover the bowl with some towel and leave for 20min. Knead the dough and add gradually the salt and the olive oil. When the dough is soft, smooth and resilient cover the bowl with a towel and leave at the room temperature for 3hours. Then cover the bowl with a lid and put in the fridge for 8-12hours.
3) Remove the dough from the refrigerator, form the loaves, put them on the pan, cover with towel and leave for 1-1,5 hours. In the meantime heat the oven to 270 degrees Celsius, spritz with water and close the door. Open the oven door, put the bread inside and close the door. During the next 5min spritz the oven with water 2 times. Then reduce the temperature to 240 degrees Celsius and bake for some 30-40 minutes. If you do not plan to eat the bread in the same day, you can wrap the loaves in clean linen towels (or sack) and put in a plastic bag.

Pusdienās pagatavoju vienkāršu sautējumu, kas man ļoti ļoti garšo.
1) Nelielā ūdens daudzumā izsautē burkānus, kāļus, kartupeļus un zaļos zirnīšus (Konservēti nebūs garšīgi, jāņem vai nu svaigi vai saldēti. Šajā gadalaikā es izmantoju saldētus).
2) Pievieno kariju, sāli pēc garšas, pielej kokosa pienu (pašgatavotu vai veikalā pirktu) vai skābo krējumu (vai abus).

For lunch I made a simple stew which I like very very much.
1) Saute some carrots, rutabaga, potatoes and green peas (do not use canned peas, use either fresh or frozen) until soft.
2) Add some curry, salt and coconut milk or creamer or sour cream. 

Rudzu ieraugs un rokdarbi Rye starter and crafts

Nolēmu turpināt savu ierauga maizes mākslas apgūšanu un pagatavot rudzu ieraugu. Iedvesmojoties no grāmatas, kā pamatu ņēmu kviešu ieraugu, kas snauž ledusskapī, un sāku tam 3 dienu barošanas kūri ar rudzu miltiem. Barošanas režīms šāds:
I decided to sharpen my sour bread baking skills by making rye starter for rye breads. Inspired by the book I took my wheat starter as a basis and I am turning it into rye starter by following this feeding schedule:

1.diena
1.barošana - 126g kviešu ierauga, 56g ūdens, 35g rudzu miltu, atstāj uz 4-6h
2.barošana - 84g ūdens, 70g rudzu miltu, atstāj uz 4-6h
3.barošana - 168g ūdens, 126g rudzu miltu, atstāj uz 8-12h
1st day
1st feeding - 126g wheat starter, 56g water, 35g rye flour, leave for 4-6h
2nd feeding - 84g water, 70g rye flour, leave for 4-6h
3rd feeding - 168g water, 126g rye flour, leave for 8-12h
2.diena un 3.diena
sāk ar to, ka katru rītu nosver ~280g ierauga, pārejo izlej, baro tikai 280g
1.barošana -56g ūdens, 35g rudzu miltu, atstāj uz 4-6h
2.barošana - 84g ūdens, 50g rudzu miltu, atstāj uz 4-6h
3.barošana - 112g ūdens, 65g rudzu miltu, atstāj uz 8-12h
2nd and 3rd days
Begin with weighing ~280g of starter and discarding the rest. So you feed only this 280g of starter.
1st feeding - 56g water, 35g rye flour, leave for 4-6h
2nd feeding - 84g water, 50g rye flour, leave for 4-6h
3rd feeding - 112g water, 65g rye flour, leave for 8-12h

Pēc tam vai nu cep maizi, vai atstāj ledusskapī ne ilgāk kā 7 dienas. Lai pamodinātu snaudošu rudzu ieraugu, tas jābaro 3x dienā 2 dienas.
Than you either bake bread or put the starter into fridge for up to 7 days. In order to wake up the dormant starter give it 3 daily feedings for 2 days.

Vakar bija pirmā diena, šodien otrā, rīt treša - tad ieraugs būs gatavs un tad cepšu pati savu rudzu maizīti!
Yeasterday was the 1st day, today is the 2nd day and tomorrow will be the 3rd day and then I will be able to bake my own rye bread!

Man nepietiek ar virtuvi vien, rokas niez padarboties arī ar adatām, dziju, audumiem, diegiem un tml. Tā kā "nedaudz siltākam nekā ziema" laikam vienai meitai cepurīte ir gatava, steidzu tādu pašu uzadīt arī otrai -
It is not enough for me to work just in kitchen, my hands need some work with needles, yarns, fabrics, threads etc. And since the not-that-cold weather hat for one of my daughters has been finished, I hurry to make the same for my second daughter too -

Nu un es, protams, neesmu imūna pret atlaidēm audumu veikalos... Vakar bija 15% atlaide visām precēm Abakhan Fabrics veikalos - apvienoju lietderīgo ar patīkamo un tērējot kalorijas un taupot naudiņu ar kājām aizrikšoju līdz tuvākajam Abakhan Fabrics veikaliņam. Lūk, mans vakardienas guvums -
And I must confess I am not immune against discounts in fabric stores.... There was 15% discount for everything in a nearby fabrics and craft store. So I spent some calories and saved some money by getting there by foot instead of going by bus and here you can see my yesterday's catch - 

Gaisā jūtams pavasaris Spring is in the air

Pēc garās baltās ziemas ieraugot nelielus atkusušus laukumiņus un kaķu tusiņu ir sajūta, ka pavasaris jau klāt...
After such a long and white winter when I saw some spots where snow has melted and some cats hanging around I felt that spring was coming.....

Gatavs Finished

Gatava ir pavasara cepurīte. Drīzāk gan puspavasara :) Vajadzēja kaut ko starp pavasara un ziemas cepuri, tādiem laika apstākļiem, kad dubultā ziemas cepure-apkakle būs par biezu, bet plānā pavasara cepurīte par plānu. Nolēmu paeksperimentēt ar to pašu ķīniešu akrilu un lūk, kas sanāca -

Spring hat has been finished. It's not actually for spring. It will be suitable for some winter/spring weather when thick double layered woolen hat-scarf is too thick and spring hat is too thin. I decided to experiment with the same Chinese acrylic yarn I mentioned before and here you can see the result -

Un vēl ir gatavas arī pusdienas. Ātrs mazbudžeta ēdiens.
- uz pannas viegli apcep sausus rīsus un lobītus zemesriekstus (es tos iepriekš izkarsēju cepeškrāsnī un tādi tie viegli nomizojas).
- uzlej ūdeni, vāra, kamēr ūdens gandrīz iztvaikojis
- pieliek tomātu biezeni un izkarsē (Vasarā tomātus, ziemā tomātu biezeni, pastu vai mērci. Esmu pārliecināta, ka ziemā lielveikalos esošie tomāti ir tikai butaforija un tajos nav ne aromāta, ne garšas, ne uzturvielu. Tāpēc ja nevaru nopirkt svaigus vietējos tirgū, tad izmantoju tomātu pastu, biezeni vai mērci. Tās iegādē galvenais kritērijs ir sastāvdaļas. Ja uzmanīgi paskatās, tad pat Rimi un Maxima lieveikalos var atrast tādus, kuru sastāvā ir tikai tomāti un sāls. Ar savu mazo maciņu centīgi balsoju "pret" tādiem izstrādājumiem, kuros ir saharīns, aspartāms, nātrija benzoāts, nātrija glutamāts; pēdējo mēdz maskēt kā E621, garšas pastiprinātājs, MSG un tml. Nepērku arī tādus izstrādājumus, kuros ir neatšifrētas sastāvdaļas, kā piemēram, aromatizatori vai garšvielu maisījums, jo tajos ļoti bieži slēpj nātrija glutamātu. Ekstra ir saulē kaltēti tomāti, tomēr tos ne vienmēr budžets spēj pavilkt.)
- pieliek sāli un garšvielas pēc vēlēšanās, šoreiz piebēru kaltētu baziliku un brūnaļģes pulveri.

I've made some quick-easy-frugal lunch.
- heat some rice and peanuts on a pan
- add water and boil, then simmer until water is almost evaporated
- add some mashed tomatoes or tomato paste or sauce (In summer I use fresh tomatoes. I am sure that those 'tomatoes' that are available in winter are just illusion since they do not have any flavor or nutritional value. So I use sauce or paste instead. I always pay attention to the ingredients - and I vote with my small purse against aspartame, saccharin, sodium benzoate and sodium glutamate. I'd like to use sun dried tomatoes but those do not fit into my budget framework currently).
- add some salt and herbs. This time I added some dried basil and kelp.

Domā, pirms raksti! Think before you write!

Tas būs brīdinājums man - es te rakstīju par savām dārzkopības aktivitātēm pilsētas dzīvoklī, bet tas var izrādīties bīstami :))) Lūk, kā izgāja vienam amerikānim, kas savā piemājas zemes pleķītī audzēja dārzeņus. Izrādās, attiecīgajā pilsētas zonā, tā bija nosodāma darbība. "Labticīgie" kaimiņi nebaidījās stāties pretī šim ļaunumam un iesūdzēja dārznieku tiesā...

That would be a warning for me - because I have disclosed my gardening activities in the city apartment and that can be dangerous :))) Look, what happened to an American man who grew vegetables in his plot. It turned out that gardening was illegal in the specific zone. The men of good faith didn't hesitate to cope with such 'harm' and sued the gardener...

http://www.vegsource.com/news/2011/01/criminal-gardening----grow-too-much-food-and-youll-be-fined.html

Tomēr es riskēšu, nu jau sāku plānot pavasara apsējības un dēstu audzēšanu lodžijai un palodzēm.

Nevertheless I'm going to risk. I'm already planning what I would grow on my balcony and windowsills this year.

Ražots Ķīnā/mājās Made in China vs. at home

Nešausmināšos par to, ka "Ķīnā ražo visu". Šausmināšanās ir neproduktīva :) Uzraksts "Ražots Ķīnā", kas rotā 99% no pieejamo preču klāsta, man lika aizdomāties par ko citu. Par to, ka aiz katra šāda uzraksta stāv cilvēks - parastais ķīnietis, kas aug, mācās, dzīvo, strādā, sapņo, cenšas... Kaut kā ļoti cilvēcīgi, vai ne? Ja var ticēt tai informācijai, kuru pa gabaliņam esmu salasījusi no BBC un Discovery sižetiem, grāmatām - Enčī Minas "Sarkanā Acālija", Dai Sidzje "Balzaks un mazā ķīniešu šuvēja" un Jung Chang "Wild Swans: Three Daughters of China" (izmantojot Amazon.com "look inside" funkciju), kā arī interneta plašumos reizēm pavīdējušām publikācijām - tad viņi ir atšķirīgi, bet tomēr līdzīgi. Atšķirīgais, kas manī rada cieņu un apbrīnu, ir neiedomājamā izturība un darbaspējas. Visas runas par latviešu darba tikumu nobāl, kad pie apvāršņa parādās ķīnieši :) Tāpēc katru reizi, kad redzu "Ražots Ķīnā", es iedomājos par to, ka tajā ir ielikts cilvēka darbs, bieži vien necilvēcīgos apstākļos, par netaisnīgu samaksu, izturība, iespējams, centieni izrauties no modernās verdzības - un tas arī mani pamudina spert mazus, bet noteiktus soļus, kas mani padara par miligramu neatkarīgāku no modernās verdzības, kuras dažādās izpausmes atrodamas dažādos mūsu dzīves aspektos.

I won't make a fuss about the fact that "everything is made in China". It won't be productive :) A label "Made in China" that is found on 99% of everything we can buy makes me think about something else. About the human being that stands behind that label. About ordinary Chinese people who grow, learn, live, work, dream, strive.... It sounds very human, doesn't it? If I can believe the tiny bites of information about China and Chinese gathered from BBC and Discovery as well as from some few books and internet publications - they are different and yet the same as we are. And actually the difference is that what makes me feel respect and even admiration. Those differences I respect and admire are - their ability to work hard and their ability to endure almost everything. So every time I see a label "Made in China" I think about work that has been done to make that particular thing and eventual sufferings from rough work environment and unfair pay, struggle to break out of some kind of modern slavery. Such reflections are encourage me to do small things to make my life at least a tiny bit less dependent from this modern slavery that has so many 'faces' in various aspects of our life.

Tā no Ķīnā ražotas dzijas un stikla pērlītēm ir mājās tapusi bērnu pavasara cepurīte -
So I made at home this toddler hat from yarn and beads made in China -

Top vēl viena -
One more is being made -

Un no Ķīnā ražotām bērnu zeķbiksēm un zeķītēm ir tapis mans pirmais tamborētais lupatu paklājiņš -
And here is my very first crocheted rag rug, made at home from toddlers' tights and socks made in China - 

neticami incredible

Kad ieraudzījo šo kociņu, neticēju, ka tam ir kādas izredzes izdzīvot...
When I saw this plant I didn't believe it has any chance to survive...

un tomēr ir ļoti lielas - par to pārliecinājos, kad uzmanīgi aplūkoju no visām pusēm!
and yet it has - I can clearly see it when looking carefully!

Vēl samērā neiespējami šķita ievākt ražu no istabas palodzes, tomēr arī tas izdevās.
It also seemed virtually impossible to harvest something from my windowsill however I did it.

Un vēl - šķiet ne pārāk prātīgi istabā audzēt citronkoku, tomēr es to darīšu.
And it seems not very wise to grow a lemon tree indoors, but nevertheless I will do so.