Gada pirmā zupa First soup of the year

Šogad pirmā zupa, sildoša un sātīga - kartupeļu tomātu krēmzupa. Sāku gatavoties tai jau iepriekšējā vakarā, jo zupai vajadzīgs mandeļu piens. Gatavu šad tad uz atlaidēm (parasti tikai tad, ja nav dārgāk par 1 mārciņu litrā) nopērku bērniem pie putras, musli vai tāpat padzert. Tam ir klāt niedru cukurs un dažādas piedevas, un tas ir gatavots no apceptām mandelēm. Bet zupai labāks ir dabīgs un nesaldināts. Kad bērni bija pavisam mazi katru dienu tiem tādu gatavoju svaigu. Iepriekšējā vakarā iemērcu mandeles, tās pa nakti uzbrieda. Ūdeni nolēju, un aplēju mandeles ar verdošu ūdeni uz divām trim minūtēm. Tad iebēru mandeles sietiņā. Vienā pusē blendera krūze, otrā trauks miziņām un tad tādām blanšētām mandelēm var ātri un viegli dabūt nost miziņas.

The first soup of the year was warming and hearty - cream of potatoes&tomatoes. I started some preparations for that in the evening before, because the recipe calls for almond milk. From time to time I buy ready made almond milk (when it is on sale at 1 pound per liter) for children to enjoy as a drink, to add to porridge or muesli. However I'm not very found of it because it contains added cane sugar and other stuff, and it has been made of baked almonds. But for soup I prefer natural and unsweetened. Just like what I used to make for my children every day when they were wee little. I soaked almonds the night before. The next day I drained them and blanched with boiling water. Then drained them again in a strainer. Put blender cup on one side and bowl for skins on other side - now it is quick an easy to take off the skins.

Kad mandeles notīrītas, jāielej ūdens blenderī un jāblendē kādas 3-4 minūtes. Pēc tam jāieliek sietiņā katūna audums (ar marli pārāk daudz biezumu izies cauri, kapronu nevajadzētu, jo tas ir kancerogēns un tā daļiņas var tikt pienā) un jālej piens cauri. Pēc tam kārtīgi jānospiež. Biezumus var izmantot citās receptēs - maizē, cepumos, "kotletēs" utt. Es  kādreiz tos izmantoju kā sejas un ķermeņa skrubi.
Šodien izkāsu pienu vienkārši caur diviem sietiņiem - tā daļa no biezumiem tika pienā, bet tā kā tas būs vajadzīgs zupai, tad drusku biezumi ir pieļaujami. Nokāstos biezumus ieliku trauciņā saldētavā. Izmantošu, kad nākamreiz cepšu maizi.

When almonds are cleaned, add some water to the blender and blend for 3-4 minutes. Then put some cotton cloth in the strainer and strain the milk through it. Cheesecloth will let too many small particles through it, and I do not use nylon because it is carcinogen and I don' t want nylon particles in my food. Squeeze the solids and use them in other recipes - bread, pastries, patties etc. Sometimes I use them as a facial or body scrub. This time I put them in a small container in freezer to be used when I bake bread next time. 
Since I used the milk four soup I strained it through two sieves because I didn't mind some solids to get into soup.

Nākamais solis - cepamajā traukā saliek šķēlēs sagrieztus kartupeļus un vienu vai divas ķiploku galvas ar notrieztām virspusītēm. Tomātu sezonā arī tomātus. Tagad izmantoju vienkārši tomātu biezeni, ko neliku cepties, bet pieblendēju vēlāk klāt. Pērkot tomātu biezeni, pastu vai gabaliņos sagrieztos tomātus noteikti pievēršu uzmanību sastāvam. Negribu nedz ēst nedz maksāt naudu par dažādām neveselīgām piedevām. Vispirms ieliek 200 grādos cepeškrāsnī uz 20 minūtēm. Pēc tam izņem, aprasina ar eļļu, uzkaisa garšvielas/kaltētus zaļumus un liek atkal uz 20 minūtēm, vai kamēr kartupeļi mīksti.
Pēc tam izņem no cepeškrāsns, saliek kartupeļus, tomātus, mandeļu pienu un no ķiploka daiviņām izspiesto izcepto mīkstumu blenderī un samaļ. Pēc vajadzības pievieno ūdeni, līdz ir vēlamā konsistence. Uzliek uz plīts katliņā, lai uzvārās, pēc vēlēšanās pieliek sāli, garšvielas, zaļumus. Mums zupa apēdās, pirms gatavu paspēju nobildēt.

Next step - put in a baking tray sliced potatoes, one or two garlic heads with cut-off tops and tomatoes (when in season). Today I didn't put tomatoes because I will use sieved tomatoes. When buying sieved or cubed or canned tomatoes or tomato paste I always read ingredients, because I don't want to eat or to pay for unhealthy additives. Put the baking tray in the preheated oven 200 C for 20 minutes. Then take out, drizzle with oil and some herbs. Put in the oven again. After another 20 min or when the potatoes are soft take out. Blend together potatoes, squeezed out of the skins baked garlic, tomatoes and almond milk. You might want to add some water to get the right thickness of the soup. Pour in the kettle or pot and heat to the boiling temperature. Turn off the heat, add salt, spices, herbs. My soup disappeared before I could take any photos

.

Tūlīt būs jauns... There is coming a new...

adījums. Necerēti tiku pie dabīgas, nekrāsotas aitu vilnas dzijas. Savērpta, ficē satīta un sasieta, bet nemazgāta, ar aitu un senu ziepju aromātu. Ieliku veļasmašīnā vilnas režīmā un divas akurātās fices pārvērtās par divām aitveidīgām kaudzēm. Pirmais darbs bija tās satīt kamolos.

knitting project. Unexpectedly I got my hands on a natural (undyed) sheep wool. Two skeins, unwashed, smelling of sheep and ancient soap. I put it in the washing machine and two neat skeins turned into two sheep-like lumps. So, my first task was to unwind and organize them. 

Nākamais solis - izdomāt, ko adīt. Nolēmu, ka man vajag īstas vilnas zeķes. Tomēr gribējās kādu smuku rakstu. Salasīju visus (reālos, ne virtuālos) adījumu rakstu avotus, kādi šobrīd man šeit Anglijā bija.

Next step - decide what to knit. I figured out I needed real woolen socks. However not plain ones. I wanted some nice pattern on them. I scraped together all sources (real not on-line) of knitting patterns I have at the moment here in UK. 

Beigās apstājos pie konkrēta zeķu apraksta Simple Knitting decembra numurā un metos iekšā jaunajā projektā...

Finally I choose a specific sock pattern in December's Simple Knitting issue and dived into my knew project...

Plus 80 sekundes dienasgaismas 80 more seconds of daylight

Kopš saulgriežiem pagājušas vien dažas dienas, bet šodien ir jau 80 sekundes vairāk dienasgaismas! Ar aci laikam nevar redzēt, bet, iekšējais pulkstenis priecīgs. Ne man vienai prieks par garākām dienām. Rudenī, kad vācu nost lielāko daļu gliemežu apgrauztā "dārza", ieraudzīju ka dažiem pipariem pie plikajiem kātiem redzami mazītiņi lapu aizmetnīši (man sajuka, kuri bija saldie, kuri čili pipari).Cienot viņu neatlaidību un cīņassparu, ienesu tos uz ziemu iekšā - ja jau tik neatlaidīgi cīnās, lai viņiem tiek vēl viena iespēja. Iekšā viņi tiešām atkopās. Tā  kā nav ne diži silts, ne diži gaišs, tad auga tā palēnām, pa lapiņai, pa zariņam. Bet kopš dienasgaisma uzkavējas kaut par dažām sekundēm ilgāk, viens no viņiem izdarīja ko neparastu - mazmazītiņš un trausls, bet savu lielo dūšu apliecināja "izspiežot" pumpuru! Tagad ar interesi vēroju, kas nu būs tālāk - nometīs vai tomēr dos kādu "ražu". Man jau šķiet, ka tāda radība, kas saskata un novērtē pat dažas papildus sekundes dienasgaismas, nepadosies :)
There have been just a few days after the solstice, however today the daylight lingers for 80 more seconds than on 21st! It might be invisible for an eye to catch, nevertheless the inner clock counts it and appreciates. I've recently noticed that it's not only me who rejoice over these few more seconds. When I tidied up the leftovers of my 'garden' after slugs and snails had been feasting on most of it, I noticed that three of the pepper (I've mixed the chilies and paprika) stalks were not quite bare. They had teeny-tiny leaf buds! Respecting their perseverance and courage I decided to give them one more chance and moved them indoors. They did quite well, leaf by leaf, however with poor light and poor heating - nothing lush, just some small bold leafs. And then - when the days grew longer, even though for just a few seconds at a time - one of them did something extraordinary. Being so small and fragile it manifested its strong will and determination by producing a flower bud! I'm exiting to see what will come out of it. Would it drop it? Or would it eventually become a fruit? I suspect that a creature that appreciates such a small thing as few seconds of daylight wouldn't give up :)

Kamēr gaisma un siltums tuvojas pa sekundei vien, jābarojas no pagājušā gada krājumiem - kaltēti un saldēti labumi, pilni saules prieka un veselības, liekami zaļajā kokteilī. Šobrīd savos zaļajos kokteiļos jaucu saldētus banānus (ripiņās sagriezti un sasaldēti tie dod kokteilim īpašu garšu un tekstūru), saldētas dzērvenes, kaltētas nātres un karkadi. Un ūdeni. Svaigums un spēks.
Since the daylight returns just by few seconds a day, we must make use of the last summer's goodness that have been frozen and/or dried. There we can find the joyful sunshine and vibrant health - and put it in green smoothies. My basic recipe for green smoothies this time of year is - frozen bananas (sliced and frozen they add an exceptional taste and texture to the smoothy), frozen cranberries, dried nettles and karkade. And plain water. Fresh and powerful.

Brīvdienas ziemā nevaru iedomāties bez vilnas :)
I cannot imagine winter holidays without some wool :)

Turpinās adīšana un manas trakās idejas Progress on knitting and my crazy ideas

Pa šo laiciņu esmu turpinājusi adīt adīt adīt. Pabeigta ir jaka, divas šalles, trīs ausu sildītāji, pusotrs cimdu pāris. Tagad mājās esot turpinu otro cimdu pāri, bet vilcienā turpinu trešo šalli. Bildes nav tās veiksmīgakās, dzīvē izskatās labāk, bet informācijas pēc tos tomēr ielieku.
Since last blog post I've been knitting, knitting and knitting. I've finished my cardigan, two scarves, three ear warmers, 1-and-half-pairs gloves. Currently I'm finishing that second pair of gloves when at home, and the third scarf when on train. Pictures are a complete disaster, however I'm posting them just for your information.

]]

 Neesmu zaudējusi noslieci uz trakām idejām. Turpinu lasīt par interesantām lietām uztura jautājumos. Esmu atklājusi, ka eksistē tāda violetā jeb zilā kukurūza. Esmu arī lasījusi par interesantiem kukurūzas sagatavošanas veidiem, kas paaugstina tajā esošo uzturvielu imantojamību mūsu organismā. Nu, protams, arī par ģenētiskās modificēšanas sniega bumbu, kas veļas arvien lielāka un lielāka. Šajā sakarā prātoju - kāpēc visi ķērc par soju, bet aizmirst, ka kururūzu modificē tik pat, ja ne vairāk? Un ēd tikai ģmo kukurūzas brokastu pārslas, ar ģmo kukurūzu barotu lopiņu gaļu un pienu... Bet tā jau būtu cita tēma. Šodien gribu pastāstīt par mazu traku idejiņu. Nolēmu pati paaudzēt zilo kukurūzu - šobrīd vairāk par pāris puķupodiem vai vienu kasti nesanāks, bet vismaz uzzināšu, kā tā aug, un papildināšu savu nelielo sēklu banku ar interesantām un retām sēklām. Tā nu nopirku veselīgo produktu veikalā raibo kukurūzu (popkornam) un nolēmu to sašķirot. Ieguvu ne tikai zilās, bet arī sarkanās sēkliņas. 

I haven't lost my inclination to crazy ideas. I'm still reading and learning about nutrition. I've discovered the blue corn. I've learned about interesting preparation methods of corn, enhancing its dietary value.And, of course, I've read about the ever growing snowball of genetically modified corn. I've always wondered why people scream and kick about gm soya, but calmly and obediently continue to eat gm corn flakes, gm fed animals' meat and milk? Ok, that's a subject for another blog post perhaps... Today I just want to tell about a little crazy idea of mine. I decided to grow purple corn - at the moment I'm capable of growing just a few pots or a box (because of space limitation), but nevertheless I'll learn how it grows. And I'll enhance my little seed bank of interesting and rear varieties. So I bought a popcorn mix in a health food store - and started to sort them by colour. Now I'll have not just blue, but also some red seeds. 

Runājot par neatkarīgu domāšanu, esmu ievērojusi, ka savā mazpilsētā neesmu viena, kam patīk iet "savu ceļu" - kāds te audzē banānkoku ārā!
Speaking about independent thinking, I've noticed that I'm not the only one in my town who's doing things their 'own way' - someone is growing a banana tree outdoors!

Un ir vēl kāds, kam vispār nevajag neko audzēt - absolūti pašpietiekama personība!
And there is someone else, who even does not need to grow anything - a truly self sufficient personality!

Šajās dienās atkal nagi niezēja pieķerties dārzkopības eksperimentiem. Viens beidzās neveiksmīgi - mandele neizdīga bet vienkārši izšķīda. Viens veiksmīgi - karoba sēkliņai garum gara sakne izaugusi, tagad gaidu, kad dīgļlapas pārplēsīs sēklas apvalciņu un uzsmaidīs saulītei.
I had a garden experimenting bug again. One of my experiments ended with no success - an almond didn't sprout, it just turned into a puree. Another one was successful - a carob seed sent out a looooong root, now I'm expecting its leaves to break out of the seed shell and to greet the sun.
Nopirku organic sarkanos sīpolus. Vienam no tiem nolēmu dot iespēju kļūt par mana varenā dārza sarkano sīpolu populācijas pamatlicēju - nogriezu galu (kā vēlāk izrādījās ar visu asnu) un iebakstīju mitrā zemē. Aug!
I bought organic red onions. One of them was given the chance to become a fore parent of my mega garden's red onions population. I cut its top (accidentally I've cut the top of its sprout as well) and put in moist soil. It is growing!

Neliek man mieru arī ideja par augu torņiem, tāpēc sāku tos būvēt. Vienā augs zirņi, otrā dažādi ārstniecības un garšaugi, pirmās iestādīju mārpuķītes (Bellis perennis). Starp citu, mārpuķītes ir ēdamas viscaur - saknes, ziedi, lapas, turklāt arī labs ārstniecības augs. Ideja man patīk, tomēr šobrīd tā īsti apmierināta ar padarīto neesmu, jo kā redzams bildē, pēc apliešanas ūdens un drusku zemes izbira pa izgrieztajiem caurumiem laukā. Varbūt drusku vairāk sablietēt zemi, laistīt uzmanīgāk un gaidīt, kad augu saknes pašas novērsīs šādu augsnes eroziju? Aktuāls jautājums ir arī par zemi - tā jāpērk un jāstiepj kā kamielim, jo tādiem torņiem vajag daudz. Nu ko, pagaidām nav noskaņojuma padoties.
I cannot get the idea about plant "towers" out of my head, so I've begun to construct two of them. One is for sweet peas, another for medical and spice plants - the first inhabitants settled there are lawn daisies (Bellis perennis). By the way, lawn daisies are edible - roots, flowers and leaves, and a useful medical plant as well. 
In general I like the idea about constructing plant towers in my backyard, however I'm not completely satisfied with the results so far. As I watered them, both water and some soil fell out. Maybe I should tamp the soil and water more carefully, or maybe the roots of the plants would eventually prevent the soil erosion themselves? The soil supply is an issue as well, I have to by it and bring home on my back as a camel, since my plant towers would require loads of it. Nevertheless I'm not inclined to give up at all.

Palasīju, ka mellenes var pavairot arī ar spraudeņiem - un nevarēju atturēties to neizmēģinot, nogriezu mazu zariņu savam mellenes stādam un ieliku ūdenī. Interesanti, kas no tā iznāks.
According to what I've read on internet forums it is possible to propagate blueberries with cuttings - so I could not resist cutting a small twig of my only blueberry plant to see whether it works. 

Pa dārzu ņemties piekusu - jo man ir divi palīgi, kas rada iespaidu, ka viņu ir vismaz divdesmit, un kam vienmēr vajag kaut ko garšīgu, tāpēc pārcēlos uz virtuvi. Tapa mazi gardi keksiņi.
Samaisīju 2 glāzes miltu, 1 glāzi organic jogurta bez piedevām, 3/4 glāzes nerafinēta niedru cukura, drusku ūdens (jo kaut kā prasījās drusku slapjāku mīklu), 1 tk sodas, sauju sagrieztu žāvētu aprikozu, un 1/2 glāzi šokolādes gabaliņus. Cepu 180 grādos ~30 min. Kamēr vīkstījos ar fotografēšanu, daži mīklainā kārtā bija pazuduši.......
Somehow I grew tired of gardening - mostly because I've got two helpers who manage to make an impression there are at least twenty of them instead., and who always crave for something tasty and sweet - so I moved to my kitchen. And baked some muffins. I mixed 2 cups of flour, 1 cup of organic plain yoghurt, 3/4 unrefined cane sugar, 1 tsp baking soda, some water (since I wanted the dough to be a little bit more moist), a handful of dried apricot pieces and 1/2 cup of chocolate chips. I baked it at 180 C degrees for ~30 min. While I was loitering with my camera some of them had misteriously disappered.......

Vēl šajās dienās mēs atklājām, ka mums ir pašiem savs "Eifeļa" tornis - sarkanais aplītis rāda, kur tā pakājē esam redzamas mēs.
This week we have discovered our local "Eiffel

Šorīt mūs sveica zelta saule, koši ziedi un zilas debesis. Tātad esam atpakaļ oficiāli pasludinātajā sausumā. 
Nekavējāmies to baudīt garākā pastaigā meklējot piekļuvi pie Temzas. Tomēr, ne mēs vienīgie, kam patīk palienes izpriecas - lielās korporācijas jau pirms mums pasteigušās tur iekārtoties.
The morning came with golden sun, bright flowers and blue skies. So, we are back in draught officially. We didn't miss a chance to embark on a long walk seeking a direct access to the Thames River. However we soon found out that it's not only us who would fancy a riparian entertainment - big corporations had already settled themselves there.

Lai arī pa upi pabradāt nesanāca, tomēr dienu var saukt par izdevušos.
Even though we were not able to paddle around in the shallow water, we had a great time.

Lasu Sandor Ellix Katz "Wild Fermentation" un kaļu plānus savam virtuves mikrozoodārzam. Latvijā man bija maizes ieraugs un kefīra (piena sēnes) graudiņi. Tas viss tur arī palika, šeit viss būs jāsāk no jauna,  tomēr nez kāpēc neskumstu, laikam jau tāpēc, ka man svarīgs ne tikai rezultāts, bet arī pats process, kas uz to ved.
I'm currently reading "Wild Fermentation" by Sandor Ellix Katz and making plans for a micro-zoo in my kitchen. In Latvia I had a sourdough starter and kefir grains, however I had to leave it all behind. Here I'll have to start it all over again, however I'm neither sad nor upset. I guess that this is because I value not only the result itself but also the process leading to that result as well.

Vēl gribētu padalīties ar kādu nejaušu atklājumu - lūk, ko nozīmē patiess dārzkopju un taupīgu saimniekotāju entuziasms.
I'd like to share with you some accidental find - this is what I call a true gardeners' and frugalists' enthusiasm.

Ko sadarīt lietainā dienā What to do in a rainy day

Esam sagaidījuši kārtīgu lietu. Līst visu dienu. Par to vajadzētu priecāties, jo Anglijas dienvidaustrumos oficiāli izsludināts sausums. Kopš 1.aprīļa aizliegts laistīt iela un dārzus ar šļūtenēm. Ar lejkanniņu gan katrs drīkst stiept ūdeni cik uziet.
Finally we've got some real rain. It has been raining all the day. We should be happy about that since the UK's southeastern regions are in draught according to the water management authorities. Since 1st April there is a ban on hosepipes. Nevertheless one is allowed to pour as many watering cans of water onto their gardens as they can.
Man diena iesākās ar patīkamu atklājumu, ka sadīguši lapu kāposti. Izskatās, ka arī salāti, maurloki, dilles un salvija tūlīt tūlīt sadzīs zaļus asniņus. Nogulējuši sliņķi zemē jau vismaz nedēļu, siltais pavasara lietutiņš būs tos pamodinājis.
My day began with a pleasant discovery of vigorously sprouted kale. It looks like that lettuce, chives, dills and sage will be the next ones to sprout. The lazy folks have spent about two weeks in dormant stage in the soil, finally that warm spring raindrops have waked them up.

Pusdienās biju iecerējusi sarkano lēcu kotletes. Trūka vien valriekstu un rīvmaizes. Valriekstus šoreiz no receptes izsvītroju budžeta apsvērumu dēļ. Pēc rīvmaizes devos uz centra Tesco. Man jāpievienojas Rondai no down---to---earth foruma sašutumā par tik elementāru cepšanas un gatavošanas sastāvdaļu trūkumu mūsdienu lielveikalu sortimentā. Labi, ka tanī veikalā vismaz milti ir, man pie mājām ir Tesco express, kur ir vesels plaukts ar pankūku, keksu un maižu miksiem, bet parastu miltu nav. Tomēr tā kā biju iepriekšējā dienā pati izcepusi maizi, tad daudz nebēdāju. Sadrupināju pašcepto trešdaļkukuli un kotletes sanāca uz urrā. Maizes cepšanas rutīna pamazām stabilizējas, esmu atklājusi, ka lielisku garšu un papildus uzturvērtību maizei piešķir blenderēti diedzēti kvieši, tāpēc manā virtuvē tie pastāvīgi tiek mērcēti/diedzēti.
I had decided to make red lentil rissoles for lunch. And I had all the ingredients except walnuts and breadcrumbs. Walnuts were instantly left out due to some budgeting considerations. So I set out to the Tesco in the center of the town to get breadcrumbs. And ended up feeling some kind similarily to Rhonda from down---to---earth blog as she wrote about flour in their local supermarket. It seems that nowadays it is not easy to get ordinary cooking or baking ingredients. I feel lucky to be able to buy flour in the Tesco Metro of my town (the Tesco Express near my house does not have even that), however there were no breadcrumbs at all. Since I had baked bread yesterday, I just crumbled 1/3 of one of my home baked loaves and the rissoles came out excellent.

 Lūk arī recepte.
1 glāze sarkano lēcu
2 burkāni
1 sīpols
2-3 ķiploka daiviņas
1,5-2 glāzes rīvmaizes
sāls, pipari, garšvielas pēc vēlēšanās
Apsautē ūdenī vai eļļā rīvētus burkānus, sīki sagrieztus sīpolus un ķiplokus. Pievieno lēcas, pārlej ar ūdeni, lai lēcas būtu nosegtas un vāra, kamēr lēcas mīkstas un ūdens iztvaikojis. Atdzesētām piemīca rīvmaizi (ja vēlas arī 3/4 glāzes drupinātus valriekstus), izveido kotletes un eļļā cep gatavas.
Here comes the recipe:
1cup red lentils
2 carrots
1 onion
2-3 garlic cloves
1,5-2 cups of breadcrumbs
salt, pepper, spices of your choice
Sautee shredded carrots, chopped onion and garlic. Add lentils and water to cover the lentils. Cook until the lentils are tender and the water has evaporated. Leave it to cool. Mash in the breadcrumbs (and 3/4cups of crumbled walnuts if you wish). Form rissoles and fry.

Pašā vakarā baudīju zaļo tēju ar jaunu grāmatu.
I spent the evening with a cup of green tea and a newly purchased book.